Bogomolovs atkal provocē skatītājus

2015. gada 22. aprīlis 07:00

233

Krievu režisors Konstantīns Bogomolovs Liepājas teātrī ienāca pirms divām sezonām 2012. gadā ar izrādi “Stavangera”, kas saņēma balvas un godalgas vairākos starptautiskos festivālos. Skatītāju reakcija bija dažāda – vieniem patika, citi nespēja pieņemt lamuvārdus no skatuves un ātri vien pameta skatītāju zāli. Arī jaunais K. Bogomolova darbs “Mans blasters ir izlādējies”, kas pirmizrādi piedzīvoja pagājušajā nedēļā, vienaldzīgu neatstāja.
Režisors neskaitāmas reizes atzinis, ka viņa mērķis ir provocēt skatītāju, likt domāt, izkāpt ārā no savas komforta zonas, un tas ne vienmēr mēdz būt patīkami. “Teātrim ar cilvēkiem kaut kas ir jādara. Jāsāpina. Bet sāpes vienmēr ir nepatīkamas,” minējis K. Bogomolovs, kurš izrādei “Mans blasters ir izlādējies” ir arī teksta autors. Darbu viņš veidojis kopā ar savu ilggadējo partneri – scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Larisu Lomakinu.

Ierocis pie deniņiem
Izrādē “Mans blasters ir izlādējies” K. Bogomolovs piedāvā neparastu skatījumu uz cilvēkiem, viņu būtību. Tas ir stāsts par cilvēkiem, attiecībām, pārdzīvojumiem un dīvaino laika pavadīšanu – dzīvi. Un, protams, par nāvi. Kā materiālu raksturojis pats režisors, tas ir parodisks un vienlaikus nopietns, reizēm nikns. “Šajā izrādē vienotā veselumā saplūdis ironiskais un dramatiskais, reālais un fantastiskais.”
Izrādē piedalās aktieri Gatis Maliks, Inese Kučinska, Kaspars Kārkliņš, Agnese Jēkabsone. Ģirts Lukevics, Mārtiņš Kalita un Everita Pjata. Aktrise E. Pjata par iestudējumu saka: “Blasters ir fantastisks ierocis no filmas “Zvaigžņu kari”, taču izrādē tas kļūst daudznozīmīgs, jo katru stāstiņu var uzlūkot kā pie deniņiem pieliktu ieroci.” Tā kā stāstos tiek risināti dažādi mūžīgie jautājumi, nekad nevar zināt, kad tas izšaus, atkarībā no cilvēka noskaņojuma vai dzīves situācijas, katram tas var trāpīt savā laikā.
Liepājas teātris iestudējumā skarto tēmu dēļ ir noteicis izrādei vecuma ierobežojumu un neiesaka to apmeklēt skatītājiem, kuri jaunāki par 16 gadiem.

Aktieri kā marionetes
Ziemupniece Daina Vītola savu stāstu sāk ar sestdienas raksturojumu. “Patiesībā trakākais, ka tai dienā izkaisījām jūrā sava drauga pelnus un tad kopā ar atraitni un bariņu draugiem devāmies uz teātri. Viņa pēc desmit minūtēm pameta zāli,” stāsta Daina. Pati pēc izrādes izgājusi no zāles ar režisora norādīto sajūtu – “pizģec”. Tad parunājusi ar savējiem, draudzene Aiga teikusi, ka mākslas uzdevums ir pārsteigt, un pārsteigums izrādē bijis. “Izrāde turpināja smago mīlestības un nāves tēmu. Izrāde, kas nekad nebeigsies. Cits vairāk, cits mazāk, cits ar dusmām, cits ar atklāsmēm, bet mēs visi par to domāsim vēl ilgi. Kā jau teicu, man izrāde likās vērtīga tieši pārsteiguma dēļ un piespiešanas domāt arī par to, par ko negribas, jo tas atgādina, izbliež mūs no komforta zonas. Jā, murgaini, bet citādi tas neaizķertos,” vērtējusi Dainas draudzene no Jelgavas.
“Nezinu, vai teātris, noslēdzot līgumu ar Bogomolovu, pajautāja viņam psihiatra izziņu,” teic ziemupniece. Viens no draugiem sievai teicis, ka tagad viņi ejot ārā un tad viņa redzēšot, cik tur ārā patiesībā ir labi. Arī Dainas vīrs un vēl pāris cilvēku no balkona, kurā viņa sēdēja, atstājuši zāli pirms iestudējuma beigām. “Mani interesēja, kas būs tālāk, ko vēl var izdarīt. Izrādē vienu brīdi uz ekrāna parādās teksts “eksperiments”, un šis bija eksperiments ar skatītāju un arī aktieriem.” Daina redzējusi arī pirmo režisora darbu Liepājas teātrī “Stavangera”. “Tā bija izrāde, šis – pat nezinu, kas – savārstījums!” Viņa izsaka satraukumu, ka Bogomolovs paliek Liepājā arī nākamajā sezonā. “Viens darbs gadā ir vēl pieņemami, bet jau vairāki. Vai nebūs jau par daudz?”
Daina sevi uzskata par ziņkārīgu un tieši šādiem cilvēkiem iesaka aiziet uz izrādi “Mans blasters ir izlādējies”. “Man tuvāka ir padomju māksla, kad mākslas uzdevums bija izglītot, nevis šokēt. No sirds nevienam šo izrādi neiesaku, un tā ir katra paša atbildība to skatīties. Draudzene uzdāvināja biļeti tētim, vēl tagad viņa bēguļo. Tu kļūsti līdzatbildīgs par to, kurus uzaicini uz izrādi,” vērtē Daina. Tomēr izlasīt izrādes manuskriptu ziemupniece gribētu. “Nemeklētu jēgu, kur tā nav, bet izlasīt gribētu.” Vēl viņa gribētu uzzināt, ar kādām sajūtām aktieri spēlē šo iestudējumu. “Viņi izskatījās kā marionetes, kas atslēguši prātu un dara to, ko liek. Nejutu, ka spēlētu ar sirdi – kā zaldātiņi.”

Izturības pārbaude
Uzņēmuma “Blueshockrace” izpilddirektors Toms Zukulis par izrādi teic, ka tā bija interesanta. “Vai ietu uz to vēlreiz, nekad mūžā! Vai priecājos, ka aizgāju? Priecājos. Zināju, uz ko eju! Lasīju internetā komentārus.” Toms piekrīt, ka nevajag gaidīt ierasto. Izrādes sākumā viņam licies, ka nokļuvis kādā sociālā eksperimentā, kurā tiek pārbaudīts, cik skatītāju paliks līdz beigām.
Izrādei bija arī sava humora deva – melnā humora. “Nedaudz pasmējos, jo ir arī melnais humors, kas man patīk.” Paticis arī iestudējuma tehniskais risinājums un aktierspēle, kad viss notika pa sava veida konveijeru – aktieri bez emocijām iznāk pa vienām durvīm, norunā savu tekstu un pa otrām aiziet ārā. “Interesanta saspēle, bez emocijām, jo parasti teātrī gaidām to saspēli un emocijas, bet šis bija kas savādāks. Nebija ierastā formā ievads, kulminācija un nobeigums – visa izrāde vienā līnijā.” Paticis, ka aktieri spēlējuši dažādas lomas un bija nepieciešams stāstnieks, kas pasaka, ka tas ir vecs onkulis vai tante. “Bet beigās visi tie stāstiņi savijās kopā un kļuva skaidri,” stāsta Toms.
Izrāde bijusi interesanta pieredze, un tās garums ļoti optimāls. Visneparastākās izrādes skatītājam likušās beigas, kad aktieri noiet un neatgriežas uz skatuves. Jautāts, vai viņš sagaidīja, ka skatuves strādnieki novāks skatuvi un būs pašas izrādes beigas, Toms atzīst, ka laikam jau ne, jo licies, ka viss beidzies, kad strādnieki sākuši rosīties. Arī “Kursas Laiks” neatklās izrādes patiesās beigas, un skatītājiem tās būs jāiet skatīties pašiem.
Toms iesaka teātrim uzlikt sarkanu brīdinājumu, ka izrādē būs rupjības. “Izrāde ir ļoti klusa, un tā kustība, kad cilvēki staigā, ļoti traucēja un neļāva baudīt notiekošo. Tas izskatījās kā protests pret rupjībām, bet arī tāda ir māksla,” vērtē izrādes skatītājs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bogomolovs atkal provocē skatītājus

Kategorijas