Uz siltumnīcu pēc jaunās ražas

2015. gada 22. aprīlis 07:00

1322

Pirmā šāgada raža jau vācama Otaņķu pagasta “Dižķuņķos”. Siltumnīcā nobrieduši redīsi un mazāk populārie, bet veselīgie spināti.

“Dižķuņķu” siltumnīcā zaļo stādiņi – bietes, dilles, salāti. Pirmās lapiņas izdzinuši kāpostu dēsti, tomāti vēl mazi, bet gurķi drīz būs stādāmi. To sēšanai kasetnēs izmantota speciāla ierīce, ko darbina ar putekļu sūcēju. Vācama jau pirmā raža – redīsi un spināti. Saimniece Gunta Radomišķe tos iesējusi februāra beigās neapkurināmā siltumnīcā un audzē bez miglošanas un ķimikālijām. Abas aukstumizturīgās kultūras varot sēt plus divu, trīs grādu temperatūrā.

Prasa mitrumu
Redīsu dīgsti pacieš temperatūras pazemināšanos līdz mīnus pieciem grādiem, bet īsto lapu fāzē pat vēl dažus grādus zemāk. Tikai tad aizkavējas to augšana.
Redīsus pašu patēriņam vēlams sēt atkārtoti ar 10–15 dienu starplaiku. Agros pavasaros pirmās dobītes uz lauka var iesēt jau marta beigās, bet nav ieteicams sēt vēlāk par maiju, jo siltākā laikā saknes neattīstās normāli. Redīsus rudens ražai var sēt jūlija beigās, augustā.
Redīsi ir ļoti mitrumprasīgi. Ja nepietiek mitruma, audi pārkoksnējas, cieš sakņu kvalitāte, veidojas ziedneši. Sausā augsnē auguši redīsi ātri izkurtē, kļūst sīvi. Redīsu augšanai vispiemērotākā ir trūdvielām bagāta, irdena, pietiekami mitra, labi sastrādāta augsne. Minerālmēslus tajā iestrādā pirms sējas. Kā jebkuram sakņaugam, redīsiem nav ieteicams dot kūtsmēslus. Sēklas iestrādā viena, pusotra centimetra dziļumā trīs, četru centimetru attālumā citu no citas, lai nebūtu jāretina.

Pacieš aukstumu
Auglīgas, ar organiskām vielām bagātas augsnes piemērotas arī spinātiem. Optimālais to sējas dziļums ir divi, trīs centimetri, attālums starp sēklām rindā – 15 centimetri. Latvijā spinātus var sēt tik agri, kad vien iespējams tikt uz lauka, neapkurināmās siltumnīcās jau februārī, martā. To sēklas pacieš pat līdz mīnus desmit grādu aukstumu un sāk dīgt divu, trīs grādu temperatūrā. Piemērotu šķirņu spinātus var sēt nepārtraukti visu vasaru un rudenī līdz pat oktobrim. Visu sezonu lietojami, piemēram, Jaunzēlandes spināti. Spinātu veģetācijas periods no sējas līdz ražas novākšanai ir 40–70 dienas. Izziedēšanu spinātiem, tāpat kā citām kultūrām, veicina karstums, sausums, barības vielu trūkums un pārāk sabiezināts sējums.
Gunta zina, ka spinātos ir daudz dzelzs un tos ēd termiski neapstrādātus – griež klāt pie salātiem, gurķiem. Svaigi spināti lielu daļu vērtīgo uzturvielu zaudē jau pēc dažām dienām. Ja ir vēlme spinātus uzglabāt ilgāk, tos sasaldē vai konservē. Saldētavā tos var uzglabāt aptuveni astoņus mēnešus.
Zaļās lapas sader ar olām vai sieru, bet spinātu ēdieniem piemērotākā garšviela ir muskatrieksts. Taču spinātu ēdienus nav vēlams ilgstoši uzglabāt un atkārtoti uzsildīt, jo vārītās un sautētās to lapās pēc vienas, divām diennaktīm rodas slāpekļskābes savienojumi, kas īpaši bīstami maziem bērniem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uz siltumnīcu pēc jaunās ražas

Kategorijas