Cer uz truškopības atdzimšanu

2015. gada 24. aprīlis 07:00

983

Latvijā panīkusī truškopība drīz atdzims, uzskata Grobiņas novada Medzes pagasta “Elčuku” saimnieks Edmunds Rubenis. Pašlaik trušu saimniekam ir maz, pieprasīti ir paipalu un vistu cāļi un olas. Pienesumu saimniecībā dod savvaļas zirgi un govis.

“Šobrīd man ir tikai kādas desmit apsēklotas trušu mātes. Bija laiki, kad mājās bija ap 250 trušu. Tad cilvēki sāka tirgot trušu gaļu par ceturtdaļu cenas un panīka visa nozare. Pamazām truši izzuda no saimniecībām. Cilvēki blēdījās, pārdodot krustojumus kā šķirnes trušus un iegūstot gaļu no ceturtās un piektās paaudzes krustojumiem, kas nebija kvalitatīva. Arī audzēšanā diletanti izcēlās. Mēģināja trusi barot ilgāk, lai smagāks. Gaļa ir jāēd tad, kad gatava. Neviens jau neiedomājas cūku audzēt divus gadus,” par nejēdzībām truškopībā spriež saimnieks.

Iegādāsies jaunas šķirnes
E. Rubenis nolēmis, ka ir pienācis laiks palielināt trušu skaitu. “Jau rudenī iegādāšos vairākus labu šķirņu trušus, jo cilvēki meklē trušu gaļu. Ja ir pieprasījums, tad jābūt arī piedāvājumam,” uzskata saimnieks.
Kopumā truškopības augšupeja iespējama, jo paputējuši arī krāpnieki un arī klienti palikuši izglītotāki – vairs nepērk no kura katra. “Jebkura pasākuma veiksmes atslēga ir kvalitātē, nevis cenu dempingā. Dempingot var tikai ar brāķi,” tā E. Rubenis. Trušu gaļas kilograma cena ir augsta – aptuveni 10 eiro. “Viss ir vienkārši. Ja bullītim sienu pievedu ar traktoru, tad trusim viss ar rokām. Roku darbs maksā dārgāk. Otrkārt, trusis ir neliels dzīvnieks, kura izstrāde paņem ilgāku laiku nekā lielizmēra dzīvnieki,” klāsta E. Rubenis.

Paipalu olas ir populāras
Paipalu un vistu audzēšana šobrīd ir “Elčuku” saimniecības ienesīgākā daļa. Pērk gan putnu olas, gan cāļus. “Tikko atgriezos no Liepājas, kur izpirka pavisam mazus paipalu cālīšus,” atklāj “Elčuku” saimnieks.
Jautāts, vai olu un cāļu audzēšana dod gana lielu ienākumu, E. Rubenis atzīst, ka abiem ar sievu ir darbs. “Es nebarošu savus dzīvniekus ar indēm un hormoniem. Otrkārt, pie lieliem apjomiem jāsāk sadarbība ar lielveikaliem, bet tirgotāji diktē savus noteikumus. Man patīk dzīvot pēc savas sirdsapziņas, tādēļ arī apjomi ir mazi – tik, cik varu tirgū pārdot,” atklāj saimnieks.

Savvaļas lopi apkopj laukus
Vēl pavisam nesen “Elčuku” 50 hektārus plašie lauki bija aizauguši ar suņuburkšķiem un balandām. “Nezināju, kā ar visu to sērgu cīnīties. Tad pamanīju iespēju iepirkt dažas savvaļas govis un zirgus. Viņi visu nokopj ļoti tīri,” stāsta E. Rubenis.
“Elčuku” laukos uztur bioloģiski daudzveidīgus zālājus. Par to tiek maksātas subsīdijas. Jautāts, vai savvaļas lopus iespējams realizēt gaļā, E. Rubenis smaida: “Ej viņu noķer! Tas jau nav kā ar mājas teli, kura stāv un iet, kurp viņai liek. Pagaidām par gaļu nedomāju, jo dzīvniekiem jāsavairojas.”

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cer uz truškopības atdzimšanu

Kategorijas