Pludmali attīstīs par tūristu magnētu

2015. gada 24. aprīlis 07:00

258

Liepājas pašvaldība tikko apstiprinājusi vērienīgu pludmales tematisko plānojumu “Liepājas pilsētas pludmales un piekrastes attīstība”. Šis Latvijā unikālais projekts paredz nākamo desmit gadu laikā pilsētas jūrmalu pārvērst par piedzīvojumu un atpūtas meku, kas pievilinātu tūristus no malu malām.

Liepājas pludmale sastāv no divām daļām – dienvidu un ziemeļu. Abas ir aptuveni sešus kilometrus garas. Tematiskais plānojums piedāvā katru no šīm daļām izmantot pēc pilna to potenciāla, attīstīt infrastruktūru, atpūtas un pakalpojumu klāstu, lai piesaistītu tūristus un uzlabotu pilsētnieku atpūtas iespējas. SIA “CORE projekts” izstrādātais plānojums pludmali sadala dažādās zonās, piemēram, pastaigu, pasākumu, ģimenes, jūras veselības, ūdenssporta, dabas atpūtnieku, nūdistu. Dienvidu pludmali plānots sadalīt deviņās atpūtas zonās, kuru vienojošais elements būtu veloceliņš. Savukārt ziemeļu pludmali, kas vairāk paredzēta piedzīvojumu meklētājiem, – sešās, vēstī Liepājas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Katram zonējumam piedāvāts kāds individuāls elements, piemēram, krāsas, apgaismojums, dizaina elementi un karogi. Abās pludmalēs paredzēta elektroapgāde, ūdensapgāde un kanalizācijas tīkls.

Īstenos pēc iespējām
“Man ļoti patīk tas, ka pludmale tiek sadalīta zonās. Pludmales kurortoloģijas attīstīšanai redzu lielu potenciālu,” viedokli pauž Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Jurijs Hadarovičs. “Tas ir simtiem miljonu vai pat vairāk vērts projekts, ir plānots arī vilcieniņš, kas savienotu Centrālos un Ziemeļu fortus, kempinga un dažādas atpūtas vietas, tomēr to visu pašvaldība īstenos pa posmiem atkarībā no iespējām,” pastāsta J. Hadarovičs.
Grobiņas novada domes arhitekts Uģis Kaugurs skaidro: “Šis plāns nav tāds tehniskais projekts, kas, vienkāršoti sakot, kā māja jāuzbūvē noteiktā datumā. Dokumentā nav strikti atrunātas konkrētas darbības. Tas vairāk ir kā vispārīgs virziens, kur parādīts, kā secīgi jārīkojas un ko pa posmiem var realizēt atkarībā no finansiālām iespējām.” Lai arī tematiskajam plānojumam noteikts termiņš – līdz 2025. gadam, šis cipars nav akmenī iekalts, teic arhitekts: “Plāni nedrīkst būt bez termiņa, tomēr pat pilsētas teritoriālie plānojumi nav iekļauti konkrētos datumos. Tas nav būvprojekts, kas nosaka, ka celiņš jāizbūvē mēneša laikā.”
Arī domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos uzsver to, ka dokuments ir globālas vadlīnijas nākamajiem desmit vai pat divdesmit gadiem, kur aptverts viss, ko pludmales attīstībai vien varētu vēlēties, nevis konkrētos datumos paveicami uzdevumi. Grandiozo plānu pašvaldība īstenos pa etapiem atkarībā no iespējām.

Plānojums piesaistīs naudu
Konkrēts un rūpīgi izstrādāts plānojums pašvaldībai palīdzēs piesaistīt finansējumu, norāda Liepājas un Grobiņas novada domju pārstāvji. “Šur tur vēl manāma tāda kā žēlošanās “mums nav naudas”, tomēr finansējumu iespējams piesaistīt ar dažādu fondu palīdzību. Bieži nevis nav naudas, bet nav saprašanas, jo, tikko ir gatavs plāns, ko un kā darīt, kļūst pieejami arī naudas līdzekļi. Plāni ļauj reaģēt uz šādu situāciju un arī pašiem plānot savas finanses,” teic U. Kaugurs.
Viedoklim pievienojas J. Hadarovičs: “Nebūtu pareizi katru gadu, tikko redzot finansējuma iespējas, veidot plānus, varbūt pat balstītus uz emocijām. Ir jābūt kvalitatīvai un stratēģiskai iecerei, vienai koncepcijai un posmu pa posmam tā jāpiepilda. Labi izstrādāts plānojums, pretendējot uz fondu līdzekļiem, ir priekšrocība.”

Ieceres vērtē pozitīvi
Nūjošanas instruktors un aktīva dzīvesveida piekritējs Imants Ločmelis vērtē, ka šāda masveida tūristu piesaiste Liepājai būtu pozitīva. “Esmu dabīgas vides piekritējs, tomēr uzskatu, ka mākslīgi veidotas izklaides var pilsētai piesaistīt cilvēkus, kuri šeit vēlēsies atpūsties arī sportiski un uz dabu orientēti. Liepājai ir vajadzīgi vairāk cilvēki, tāpēc atbalstu sistēmu, kas tos piesaistītu,” teic I. Ločmelis.
Kaut arī nākotnes projekts paredzētu pārpildītu centra rajona jūrmalu, tas neliedz dabisku vidi izbaudīt Bernātu pusē, vērtē instruktors un secina, ka piekrastes attīstība un modernizēšana radīs tikai ieguvumus, jo piesaistīs dažādas atpūtas meklētājus. I. Ločmelis saredz pludmali arī kā ēsmu kultūras pasākumu apmeklēšanai. “Drīz tiks atvērta koncertzāle “Lielais dzintars”, to vajadzēs piepildīt un atvilināt apmeklētājus.” Tāpat biedrības “Nūjo ar vēju!” valdes loceklis prāto, ka pludmales attīstība un lielāka ļaužu plūsma var arī nūjošanas klubam piesaistīt jaunus biedrus. Jau tagad uz pilsētu nūjotājus no Kauņas un citām vietām vilina Liepājas Olimpiskā centra baseins un SPA, pastāsta instruktors. Viņš arī izsaka viedokli, ka papildu sabiedriskās ēdināšanas vietas būtu ļoti noderīgas, jo, kad kluba biedri dodas garākos pārgājienos, līdz pirmajai ēstuvei jāmēro diezgan garš ceļš.
Ļaužu piesaisti Liepājas pludmalei kā pozitīvu stimulu savai uzņēmējdarbībai saredz arī naktskluba “Red Sun Buffet” īpašnieks Miks Alberts. “Projektā iesaistītas nereālas naudas, tomēr, kaut vai to īstenotu daļēji, tas jau pludmalei būtu ieguvums – to kaut nedaudz labiekārtotu,” vērtē naktskluba īpašnieks.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pludmali attīstīs par tūristu magnētu

Kategorijas