Rekurzeme.lv ARHĪVS

Saimniece baro, saimnieku sargā

ANITA PLATACE

2015. gada 24. aprīlis 07:00

974
Saimniece baro, saimnieku sargā

“Kursas Laiks” jau vairākkārt rakstījis par Durbē pieklīdušā sunīša, ko iedzīvotāji iesauca par Lācīti, neizprotamajām gaitām un cilvēku mēģinājumiem viņu pieradināt. Iepriekšējais stāsts beidzās ar ziņu, ka tas nonācis Ināras un Viļņa Jaunzemu ģimenē Gaviezes pagasta Māķos.

Tīk vizināties
Esot Māķu pusē, iegriezāmies suņuku apciemot. “Vai tā ir Lācīša balss, kas skan no istabas?” jautāju saimniecei Inārai, kura atver mājas durvis. Jā, tas esot populārais suns, tikai vārdā Brunis, kādu devis iepriekšējais saimnieks. Suns savu vārdu atpazīst un atsaucas.
Māķu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji par pieklīdušo suni ziņojuši novada domei un policijai. Saņemta atbilde, ka pirmdienā to savāks uz dzīvnieku patversmi. Pēc kādas iedzīvotājas zvana un piedāvājuma Ināra divas dienas pirms tam suņuku aizvedusi uz savām mājām, kur cita četrkājainā drauga nav.
Ināra apstiprina iepriekš rakstīto, ka Vilnis ar Bruņa iepriekšējo saimnieku ir pazīstami un sazvanījušies. Brunim joprojām tīk vizināties mašīnā, kā agrāk ieradis. Ināra pieļauj, ka arī garo ceļu no Vārves līdz Māķiem Brunis mērojis kādā mašīnā.
Sākumā bijušas bažas, vai tikai Brunis atkal neaizklīdīs prom, bet līdz šim no visām gaitām ārpus mājas ir atgriezies. Pāris reižu aizskrējis atpakaļ pie daudzdzīvokļu mājām, bet Vilnis aizbraucis pakaļ. Nu jau šķietot, ka Brunis citu mājvietu nemeklēs. Bažas gan, kā uzvedīsies “suņu laikā”.

Sagrauž durvis
Brunis pārsvarā dzīvojot istabā, viņam ļauj gulēt krēslā un uz saimnieku kājām. “Īsts istabas suns. Dieva sūtīts. Tik mīļš!” no sirds saka saimniece.
Bet Brunis vairāk “vāc” Vilni. Kad sēž zem saimnieka krēsla, “nedomā viņam pieiet klāt”. Inārai pat dusmas – “es baroju, bet viņu sargā”.
Brunis paspējis sadarīt arī skādi. Kad saimnieki kur braukuši un Bruni atstājuši mājā, viņš, gribēdams tikt ārā, sabojājis linoleju un nograuzis durvīm stūri. Tagad ar saimnieku prombūtni it kā esot samierinājies. Iepriekšējais saimnieks sacījis, ka viņš aizbraucot Bruni piesējis ārā pie ķēdītes.
Brunim tīk, ja viņam bužina vēderu un paijā, bet, ja kaut kas nepatīk, uzrūc. Jau agrāk izdresēts sēdēt uz pakaļkājām. Ar riešanu reaģē uz skaņām ārpusē, piemēram, kad kaimiņš iedarbina auto. Jaunzemi tikai nav noskaidrojuši, cik sunim gadu.
Ēdienreizēs saimnieki sēžot katrs savā galda pusē, bet Brunis tā galā un prasa sev arī. Jau durbenieki vēroja, ka suns nav izkāmējis un badā. Pašlaik nepārprotami redzams, ka Brunis brangi pieņēmies miesas apmēros.