Elpa bez E

2012. gada 9. oktobris 07:37

400

Kurzemes piena ražošanas uzņēmums Elpa atdod sūkalas rīdziniekiem, lai taisa šampūnus, bet paši nupat patentējuši no siera veidotus čipsus.

Sienā paveras lūka, un tajā parādās roka ar baltu kafijas krūzi. Elpas valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis stāsta, ka lūka saglabājusies no padomju laikiem, kad te bija Kazdangas kolhoza kantoris un pa lodziņu kasieres izmaksāja algas. Kad Elpa gribēja sākt savu darbību un meklēja telpas, tika piedāvāta nolaistā kantora māja. Tas bija 1994.gads, kolhozi tika likvidēti. «Parkets kā Donavas viļņi,» smejas Sisenis, atceroties, kā izskatījās grīda blakus kultūras namā.

Ekoprodukciju Elpa neražo. Savulaik piedāvājuši sadarbību vietējiem ekosaimniekiem, taču gribētāju nav bijis.

Pirmo produkciju - pienu, kefīru, krējumu, biezpienu - Elpa saražoja 1995.gada aprīlī un veda uz Liepājas tirgu nefasētā veidā. «Nevarēju saprast, kāpēc pērk citus produktus, ja manējais ir kvalitatīvāks. Pats stāvēju tirgū aiz letes,» Gundars stāsta, ka ātri vien apjautis - tirgū svarīgi būt vienam un tam pašam pārdevējam katru dienu. Lai pircējs var parunāties. Divas nedēļas, stāvēdams aiz letes, viņš pētījis pārdevējas. Kādu vakaru pacienājis ar vīnu. Uzzinājis, ka par pārdoto viņas nesaņem piemaksu. Labākajai pārdevējai piedāvājis darbu un teicis, ka maksās procentus no ietirgotā. «Bija ieinteresēta nevis pārdot kaut ko, bet vairāk.»

Arī Elpa ar Eiropas fondu atbalstu iegādājusies daudzas iekārtas, taču tās pašas ES dēļ 2004.gadā bankā bijis jāņem kredīts, kas tiek atmaksāts joprojām. Pusotra mēneša laikā bija jāpārveido telpas, lai nokārtotu sertifikāciju. «Ja to neizdarītu, uzņēmums būtu jālikvidē. Bet es, gluži kā grāmatā par Mazo princi, esmu atbildīgs par tiem, ko pieradinājis.» Elpā strādā 50 cilvēku, ap 70% no tiem - vairāk nekā 10 gadus. Tas tāpēc, ka radīti labi darba apstākļi, maksā pienācīgu atalgojumu un uzticas. «Ir jāpārbauda, bet arī jāuzticas. Videonovērošanas fabrikā nav. Darbinieki cits citam palīdz darbos.»

Lai arī lielākā daļa kolektīva ir vīrieši, problēmu ar alkoholu neesot. Tuvējā apkārtnē tā gan esot problēma - veči gatavi nomakšķerēt zivi un pārdot, tikai pirms tam prasa iedot latu. Kāpēc? Lai būtu interese. Ar interesi domāts grādīgā pirkums.

Elpa strādā četros virzienos, «jo visas olas vienā grozā labāk nelikt: pakrītīsi - sasitīsies visas». Pirmais: tirgi Kuldīgā, Saldū, Ventspilī. Otrais - kopējas tirgotavas ar Saldus Gaļas kombinātu: īre uz pusēm, pārdevēju alga uz pusēm. Gaļa un piens viens otru papildina un nekonkurē. Trešais virziens - budžeta iestāžu apkalpošana: slimnīcas, veco ļaužu pansionāti, zīdaiņu nams Liepājā, akcija Skolas piens. Arī piena, krējuma un biezpiena piegāde konditorejām. Ceturtā niša - veikalu tīkli: Rimi, Elvi, Top! Aptuveni divus gadus Elpas produkti nopērkami Rimi. Paši uzaicinājuši. Sākotnēji gribējuši, lai 100 kg siera kazdandznieki ved uz bāzi. Sisenis no tā atteicies. Tādu apjomu izdevīgāk pārdot tuvējā apkārtnē. Tagad Elpa uz Rimi dodas katru dienu un ar visiem produktiem.

Visiecienītākās preces ir krējums, biezpiens, siers. Sāļos krējuma maisījumus ar garšvielām vairs neražo, jo neapmierināja vācu piegādātāja noteikumi - tas gribējis, lai garšvielu masu iepērk kvantumos. Sisenis cer, ka izdosies sadarbība ar divām uzņēmīgām skolotājām, kuras uzrakstījušas Eiropas projektu un izveidojušas kalti, kur žāvēs ķiplokus, selerijas, pētersīļus. Arī diļļu jautājums atrisināts. «No Spilves pirkām sālītās dilles, bet bija pārāk pelēkas. Importa dillēm - lieli kāti, taču ražošanā der tikai lapiņas. Tagad iepērkam no vietējā audzētāja un saldējam. Ķimenes - tepat no Dunalkas.»

Jogurts ir vienīgais izstrādājums, uz kura iepakojuma nākas rakstīt E vielas. Tās ir piedevās no Pūres ievārījuma. «Agrāk pirkām no Polijas, bet bija pārāk sintētisks. Bet Pūre jau arī liek klāt.»

Elpas eksports pagaidām pavisam neliels, tas sākās ar saldēta biezpiena piegādi uz Vāciju. Vienu dienu Gundaru uzmeklēja kāds Vācijā dzīvojošs krievs, kurš Rimi bija pamanījis Elpas biezpienu. Stāstījis, ka Vācijā dzīvo ap trim miljoniem pievolgas vāciešu un viņi varētu būt ieinteresēti saldēta vājpiena biezpiena pirkšanā. Pērn un šopavasar Elpa to vēl eksportēja, bet nu poļi pārpludinājuši Vāciju ar lētāku produkciju.

Patlaban Elpa dveš arī Mažeiķos, Klaipēdā, Palangā. Kādu dienu enerģiska lietuviete zvanījusi Sisenim un teikusi, ka vēlas sadarboties. Veikalā Latvijā izpētījusi Elpas produktu sastāvu. Esot labs. «Paaudze ap gadiem 30 ļoti uzmanīgi seko, vai ir pievienotas E vielas.»

Tieši darbošanās vairākos virzienos ļāva vieglāk pārciest krīzi. «Slimnīcas, skolas un tirgus jau vienmēr ēd. Sliktāk mums gāja veikalos, lai arī bijām pazeminājuši cenas.» Apgriezuši arī iekšējos resursus - sākuši paši mazgāt darba apģērbu, Venden ūdens bundulī pildījuši tuvējā avota ūdeni.

Sisenis ir pārliecināts, ka, lai ieviestu ko jaunu, neliels uzņēmums nevar darboties bez laboratorijas, tāpēc sadarbojas ar zinātniekiem Rīgā - Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtu. Patlaban laboratorijā tiek pētīts sūkalu dzēriens, kas dezinficētu muti un nostiprinātu zobu emalju. «Esam patentējuši čipsus no īpaša siera, būs plāksnītes ar ļoti labu garšu. Meklējam investoru.» Ir bijuši piedāvājumi pārpirkt patentu, bet Elpa grib ražot pati.

Kādā no reizēm, kad Sisenis viesojies institūtā, saticis uzņēmīgus zēnus no Rīgas. Ieminējies, ka no biezpiena un krējuma ražošanas pāri paliek sūkalas. Atcerējies, ka vecmamma tajās mazgāja rokas un lika mazdēliem suliņās mērcēt sasprēgājušos papēžus. «Drausmīgi cirta nāsīs, bet papēdis kļuva mīksts. Dabīgs antibakteriāls tautas līdzeklis, skāba vide, mīkstina ādu. Puiši teica: «Labi, atved kādu spaini sūkalu!»» Pusmēnesi viņi eksperimentējuši un nu jau otro gadu rada dušas želejas, šampūnus un intīmās ziepes Pien- no 70% suliņu koncentrāta.

Vaicāts par biznesa principiem, Sisenis pastāsta, kur sakņojas viņa dzīves uztvere: dzimis Omskā, kad viņam bija pieci gadi, ģimene atgriezusies Latvijā, vēlāk strādājis par latviešu valodas skolotāju. Tieši tāpēc viņa biznesa principi balstīti uz latviskiem tikumiem. «Esmu patiess. Nesolu nez kādus labumus, nemānu cilvēkus. Mana vecmamma teica: «Tas, kas balstās uz meliem, ilgi nevar pastāvēt.» Nesaki, ka tā ir dabīga produkcija, ja nav. Otrs viņas princips - nedari otram to, kas pašam nepatiktu.»

Sisenis atzīst, ka pats govi slaukt diez ko nemāk. Arī mājaslapas un tviterkonta uzņēmumam neesot. Nevajag, jo uzņēmums audzē apgrozījumu par 400-500 tūkstošiem latu gadā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Elpa bez E

Kategorijas