Prezidentu "ārpus varas kambariem" nevēlē

2015. gada 30. aprīlis 07:00

1413

Prezidentu "ārpus varas kambariem" nevēlē

Atlicis mazāk nekā mēnesis, līdz partijām jānosauc savi prezidenta amata kandidāti. Valsts galveno amatpersonu izvēlēsies Saeimas deputāti. Vairums uzrunāto Aizputes puses iedzīvotāju daudz par to galvu nelauza un šo uzdevumu atstājuši deputātu un likteņa rokās, “Kursas Laiks” uzzināja, izejot ielās.

Iesaka padzīt krāpniekus
“Jums godīgi teikt?” atjautā pansionāta “Rokaiži” sanitāre Gražina Ramanauskiene, taujāta, kādas ir viņas pārdomas pirms prezidenta nomaiņas: “Man pilnīgi vienalga.” “Kāpēc tā, vai zudusi ticība?” interesējas “Kursas Laiks”. “Es nezinu, ko atbildēt – man pensija neliela, paldies Dievam, ka darbiņš vēl ir. Tā arī ir visa laime, jo veselības nav. Katru rītu esmu pateicīga, ka no gultas vēl varu piecelties. Saku atklāti – man tik tiešām ir vienalga, jo viss tāpat notiks bez manas piedalīšanās.”
Ideju ar kategoriskāku skatījumu turpina kāds Aizputes centrā sastapts vīrietis, kurš vēlējās palikt anonīms: “Par šo jautājumu neinteresējos, jo viņi visi tur ir krāpnieki un zagļi. Kamēr visu valdību nenomainīs, te nekas nebūs – pilnībā visu. Tikmēr Latvijas attīstībai neticu.”
Arī jaunie vecāki Gaļina Rogožkina-Jakubčenko un Prans Jakubčenko atklāj, ka par tuvojošos valsts galvas nomaiņu nedomā. “Mums nav intereses par tādām lietām. Šis jautājums nav tautas rokās, viss tāpat notiek valdības iekšpusē, mēs te neko īsti nezinām un arī neuzzināsim. Mums netiek dots vārds.”
“Par tādām lietām neinteresējos,” saka students Nauris Liebus. Arī par līdzšinējo Latvijas prezidentu Andri Bērziņu viņam nav priekšstata. Vienīgais, ko N. Liebus pamanījis – amatpersonas vājo oratora talantu.

Novērtē ārvalstu pieredzi
Gan oficiālos, gan neoficiālos kandidātus izpētījis tirdzniecības lauciņā strādājošais Aivars Strupāns. Viņam acīs iekritis Latvijas Reģionu apvienības izvirzītais Mārtiņš Bondars. Simpātijas pret deputātu A. Strupānam raisa kandidāta izglītība, kas iegūta Amerikas Savienotajās Valstīs, un darba pieredze darbā pie eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas. “Šķiet, viņš ir ar tādu plašāku skatu. Otrs – arī izskats nav mazsvarīgs, jo prezidents ir Latvijas tēls, kurš nes valsts vārdu pasaulē. Bondars ir sportists.” No līdzšinējā valsts vadītāju klāsta A. Strupāns atzīst V. Vīķi-Freibergu. “Ja veselība viņai ļautu, arī tagad Freiberga būtu laba prezidente.” Kā trešais variants vēl derētu eiroparlamentāriete Sandra Kalniete, prāto A. Strupāns. Oficiāli un neoficiāli izskanējušie kandidāti – aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības – Jānis Dūklavs un labklājības ministrs Uldis Augulis – ir ne visai labi piedāvājumi vakantajam amatam, vērtē tirgotājs. “It kā variants ir arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš, bet neko īpaši labu par Jelgavu neesmu dzirdējis, ka tā pilsēta būtu dikti uzplaukstoša.” Nākamajam prezidentam būšot ļoti grūti mūs izvest saulītē, tomēr tas nav neiespējami, saka tirgotājs. “Svarīgi, kā viņam ies starptautiskajā arēnā, vai citu valstu pārstāvji viņu respektēs.”
Deputāte S. Kalniete piemērota Latvijas prezidenta amatam šķiet arī Aizputes novada kultūras darba koordinatorei Sandai Zālītei. “Viņa ir ar pieredzi, darbojusies arī Eiroparlamentā. Kalniete varētu saredzēt kopainu.” Jautāta, vai tic, ka laikus uzzināsim īsto kandidātu, S. Zālīte teic: “Mums daudz kas valstī notiek pēkšņi, un tas vairs nav pārsteigums. Mēs uz daudz ko esam gatavi un to pieļaujam.”

Vārdam ir nozīme
“Nevarētu teikt, ka iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā neņem vērā nemaz. Lielāks vai mazāks iespaids sabiedrības lēmumam tomēr ir,” saka Apriķu pamatskolas vēstures skolotāja Ilze Zorgenberga. Vai Liepājas mērs Uldis Sesks ir piemērots valsts vadīšanai? “Grūti spriest, varbūt pat varētu mēģināt. Cik esmu Liepājā – šķiet, viņš par savu pilsētu rūpējas. Pavisam nevietā viņš tur nav, citādi jau tik ilgus gadus amatā neturētos.” No plašākai sabiedrībai pazīstamākajiem kandidātiem skolotāja kā iespējami piemērotas personas izceļ S. Kalnieti un Solvitu Āboltiņu.
“Atpazīstamība nosaka to, ko cilvēki domā par kandidātiem. Daudzi vārdi man neko daudz neizsaka, piemēram, dzirdētie Jelgavas mērs Andris Rāviņš, politiķis Ojārs Ēriks Kalniņš vai tiesību eksperts Egils Levits. Ja par cilvēku ir zināms maz, nav iespējams iztēloties viņu kā prezidentu.” Diezgan bieži sastopamo cilvēku vienaldzību I. Zorgenberga skaidro ar to, ka līdz šim ar jaunajiem prezidentiem tauta iepazīstināta pēdējā brīdī. “Tas ir pārāk augsts amats, lai to ieņemtu jebkurš,” saka vēstures skolotāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Prezidentu "ārpus varas kambariem" nevēlē

Kategorijas