Bez nomales sindroma

2015. gada 30. aprīlis 07:00

3781

Kādreiz te bijis kolhoza “Brīvība” centrs. Vienā no mājām iekārtots kantoris, tad uzceltas vēl divas daudzdzīvokļu ēkas. Vēlāk kolhozs apvienots ar “Avangardu”, bet nu Māķi kopā ar pārējo Gaviezes pagasta teritoriju pievienoti Grobiņas novadam. Viss ļaužu dažādības spektrs – tāds priekšstats rodas, uzklausot un uzzinot Māķu iedzīvotāju stāstus. Netrūkstot ne darbīgu cilvēku, ne slaistu un savas “točkas”.

Ūdeni pērk veikalā
Pagalmā sastaptais Konstantīns Kidiks stāsta, ka kanalizācija vēl “pa krievu modei” – aizplūst bedrēs bez attīrīšanas iekārtām. Vecais ūdens tornis nogāzts, ūdens tiek padots ar sūkni, bet neesot dzerams – ar nepatīkamu smaku. Novārot tas uz trauka sienām atstājot neatmazgājamas nogulsnes – “kā krupja mugura”. Dzeramo ūdeni cilvēki pērkot veikalā.
Vairākas ēkas, kas celtas kā kūtiņas, stāv pilnīgi tukšas. “Es biju pēdējais, kas pirms trīs gadiem likvidēja lopus,” stāsta Konstantīns. Neatmaksājoties. Tagad tur vienīgi vistas, kuras saimnieks pagaiņā, lai neietu puķu dārzos. Esot klausīgas un pieradušas sētā nekašņāties. Konstantīns 15 gadus strādājis par kalēju un no graudu mucas uzmeistarojis sev instrumentu noliktavu, līdzās uzslējis garāžu.
“Jaunie prom, vecie un invalīdi vien palikuši,” stāsta Ruta Gedutīte. Viņa palīdz radiniekiem sagatavot kurināmo ziemai. Visās mājās ir krāsns apkure. “Jāvelk ir, dzīvoju pieticīgi,” viņa saka par iztikšanu. Mātei viņi bijuši astoņi bērni, tagad cits citam palīdzot. Iegādājušies paši traktoriņu, apstrādā zemi. Lai sēta būtu sausa, uzvesta un sabērta grants. Ja nebūtu tehnikas, ar rokām vien būtu grūti. “Cik ilgi ar šķupeli un grābekli strādāsi?!” Katrā dzīvesvietā ir savs sliktums un savs labums, secina Ruta.

Būšot daudz pārīšu
“Klusi un mierīgi,” dzīvi Māķos raksturo Ramute Dinviete, kura te mīt jau 45 gadus. Viņa atminas, ka kādreiz stallīšos turējuši pa divām, trim govīm.
Taču te dzīvojot arī jauni cilvēki. Kāda jauna ģimene nopirkusi, izremontējusi un iekārtojusi dzīvokli, bet strādāt brauc uz pilsētu. Ramutes mazdēls Kristaps ar draudzeni Sintiju arī dzīvo te. Sieviete stāsta, ka šejienieši viens ar otru apprecoties. Piemēram, viņas mazmeita ar Konstantīna mazdēlu. “Ja jūs atbrauktu vakarā vai svētdienā, tad redzētu, cik te bērnu – cik pārīšu vēl būs!”
Mājai solīts, bet nav uzlikts jumts, lai gan par dzīvokli maksājot cītīgi. Laikam Priedolam un Vārnam esot pietrūkusi nauda.
Rasma Lāce steidzas uz darbu Liepājā, bet pa ceļam aplej rozes dobē mājas priekšā. “Tas tā pienākas.” Izrādās, viņas meita un znots ir minētā izremontētā dzīvokļa īpašnieki. Rasma stāsta, ka viņi negribot pilsētā, bet laukos. “Ja var uz darbu izbraukāt, tad te nav nomale.” Tie, kuriem nav sava auto, uz Grobiņu tiekot ar pašvaldības autobusu, kas ved skolēnus. Tas brauc arī tad, kad skolēniem brīvdienas. Rasma pati arī brauc strādāt uz pilsētu. Līdz Liepājai varot tikt pusstundā un kaimiņus savā mašīnā paņemt līdzi.

Solījumu pilda
“Vēl turos. Man jau piespiedu kārtā jādzīvo,” smejas Māķu vecākā iemītniece Dzidra Ozola, kura nosvinējusi deviņdesmitgadi. “Aiz muļķības un iedomības” devusi solījumu, ka nodzīvos ilgāk nekā Ēvalds Valters, kurš par dažām dienām pārsniedzis 100 gadus. “Teicu: kas tad tas ir, es ilgāk nodzīvošu. Un tagad jādzīvo. Desmit gadi – tas ir nieks.”
Gavieznieki viņu atminas kā aktīvu pensionāru klubiņa līderi, bet nu galvenais laika kavēklis Dzidras kundzei ir lasīšana. Ar kaimiņieni mainās avīzēm, bet grāmatas klāt pieved bibliobuss ar ļoti atsaucīgām darbiniecēm.
“Nekas tīkams jau nav – mēs esam nomale. Kam gan vajadzīgi?” Dz. Ozola ir skeptiska par dzīvi novada pašā malā. Taču samierinās: “Esmu apmierināta.” Ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm apgādā vairāki autoveikali, kas piebrauc piecas dienas nedēļā. “Izvēles nav, bet badā nomirt nevar,” saka Dz. Ozola. Lielākās bēdas esot ar mazdārziņu – “gribēšana ir, varēšanas nav”. Kad iedomājoties, ka vasarā varētu nebūt savu burkānu, gurķu, sīpolu... “Te nav veikala, kurā tos nopirkt.” Šovasar, ņemot palīgus, vēl dārziņā iešot – zeme uzarta, sēklas nopirktas. Jau bijusi novākt vecos puķu kātus. “Gribas strādāt.”

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bez nomales sindroma

Kategorijas