Rūp iedzīvotāju veselība

2015. gada 8. maijs 07:00

1048

“Ar zinātni šeit nenodarbojamies, darām, kas nepieciešams cilvēkiem. Jauniešiem, kuri vēlas studēt ar pārtiku saistītas lietas, nākt pie mums praksē ir izdevīgi,” teic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Kurzemes reģionālās laboratorijas (KRL) vadītāja Sandra Liparte.

Ievēro stingras prasības
No Kurzemes reģiona atsūtītie paraugi tiek izmeklēti Liepājā, bet sarežģītākās analīzes, kam vajadzīga jaudīgāka aparatūra, tiek veiktas Rīgā. KRL nav pārbaudītāji, ar to nodarbojas citas kontrolējošās institūcijas. “Mēs izmeklējam piegādātos paraugus. Ņemam pretī visus. Ja nevaram izmeklējumus veikt šeit, pārsūtām tālāk. Testēt jau var jebko, bet tas nav lēti. Ja privātpersonai ir sūdzības, piemēram, par kaimiņa govs nekvalitatīvu pienu, vispirms jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Tur ir speciālisti, kas nepārtraukti kontrolē pārtiku, ņem paraugus un izvērtē, vai ir nepieciešami laboratoriski izmeklējumi,” norāda. S. Liparte.
Ūdens, tai skaitā peldūdens, paraugus oficiāli drīkst ņemt arī Sanitārā inspekcija. “Lielākoties sadarbojamies ar pārtikas ražotājiem. Lielākie uzņēmumi ved paraugus pie mums, bet mazie ražotāji veic paškontroles izmeklējumus un dzeramā ūdens izmeklējumus. Parasti dodamies pie viņiem paši, lai paraugus paņemtu pareizi – ar akreditētu metodi. Tiem, kam ir līgums, par to nav jāmaksā.”

Uzmanību – parazīti!
“BIOR” redzeslokā ir arī parazitoloģija. Piemēram, trihinellas nereti atrod mežacūkās. Trihinella ir parazīta kāpurs, kas dzīvo dzīvnieka ķermenī un iet bojā tikai tad, ja gaļu divarpus stundas termiski apstrādā ļoti augstā temperatūrā. Meža dzīvnieku gaļas sasaldēšana zemās temperatūrās, atšķirībā no mājas cūku gaļas, pilnībā neiznīcina trihinellas.To reti kurš ievēro. Ja cilvēks apēd “meža gaļu”, kas inficēta ar Trichinella dzimtas parazīta kāpuriem, tas ir dzīvībai bīstami! Gadījies, ka pēc kāzu galdā liktā garduma baudīšanas ar trihinelozi saslimuši visi kāzinieki. “Trihilella iekapsulējas muskuļos, tas rada pamatīgas sāpes, un šos parazītus ir ļoti grūti dabūt ārā. Mednieki no visa reģiona ved mums mežacūkas, bet lopu kautuvēm, atbilstoši Eiropas regulām, ir obligāta prasība izmeklēt mājas cūkas. Lielās kautuves izmeklē pašas, mazajās to darām mēs, jo uzturēt akreditētu metodi ir dārgi un sarežģīti,” norāda KRL vadītāja.
Par trihinellas klātbūtni mednieka ievestajā mežacūkas paraugā laboratorija sniedz atbildi dažu stundu laikā. Stirnām, aļņiem un pārējiem zvēriem ir citi parazīti, kas cilvēkam nav tik bīstami. Veterinārārsti uz KRL ved ganāmpulku asins paraugus. Jaunākie pakalpojumi – paternitātes un grūsnības noteikšanas testi šķirnes dzīvniekiem.
Pēc izmeklēto paraugu apskates var secināt, ka ar parazitārām slimībām slimo kā dzīvnieki, tā arī ļoti bieži cilvēki. Sevišķi uzmanība jāpievērš bērniem. “Pirms vairākiem gadiem uztaisījām projektu un dažu ārstu atsūtītajos paraugos atklājās plaša, jau sen aizmirstu parazītu olu klātbūtne. Padomju laikos visus bērnus obligāti izmeklēja parazitologi, tagad vecākiem pašiem jārūpējas, īpaši, ja bērns ir bāls, ja novēro sliktu ēstgribu un caureju. Tā gadās, ja mājās ir neattārpoti suņi un kaķi, kas kāpj gultās, ja bieži nemazgājam rokas. Mēs mājās divas reizes gadā profilaksei izdzeram prettārpu zāles, un to, konsultējoties ar ģimenes ārstu, iesaku darīt arī citiem mājdzīvnieku īpašniekiem.”

Iesaistās pašvaldības
Atsevišķa KRL nodaļa nodarbojas ar vides piesārņojuma mērījumiem. Pagaidām tos uzņēmējiem veic par maksu. Ar savu ūdens paraugu var ierasties arī privātpersonas, bet testēšanas atbilde, kurā redzama ūdens atbilstība MK normām, būs tikai viņu zināšanai.
“Strīda vai problēmas gadījumā jāvēršas PVD, ar ko atrodamies vienā ēkā. Tātad iedzīvotājiem ir iespēja operatīvi saņemt konsultāciju no šīs iestādes inspektoriem, kas izvērtē riskus un pēc valsts apstiprinātas programmas par valsts līdzekļiem pasūta atsevišķus izmeklējumus.”
KRL ķīmijas eksperte Sandra Daukste ūdens kvalitāti Liepājā un rajonā kopumā vērtē kā labu. “Rucavā, Priekulē un Durbē uzlabojusies. Pāvilostā labs ūdens, Vaiņodē to turpina uzlabot. Nīca cenšas ļoti, novada dome par savu naudu izmeklē arī jūras ūdeni peldsezonas laikā, kas ir ļoti pozitīvi. Uzņēmumā “Piejūra” ir labi urbumi. Arī Grobiņā krietni uzlabojušies dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji. Ir svarīgi uziet īsto dziļumu, slāņus, kur nav amonija,” zina S. Daukste.

Pret filtriem – skeptiska
Lauku viensētā vislabākā ūdens ieguves vieta ir aka, tikai jāpiedomā par pareizās vietas izvēli, uzticoties rīkstniekam, pārliecināta ķīmiķe. Pret modernajiem ūdens filtriem speciāliste ir skeptiska: “Un pēc tam, lai nodrošinātu sevi ar minerāliem un mikroelementiem, dzersiet uztura bagātinātājus? Destilēts ūdens pēc pāris dienām kļūst glums.”
Ja dziļurbuma ūdens paraugā konstatē palielinātu dzelzs daudzumu, cietību līdz 2,5 milimoliem litrā, vislabāk likt parasto atdzelžošanas filtru. Taču pirms jebkura filtra iegādes der atnākt uz laboratoriju un noskaidrot fizikāli ķīmiskos rādītājus. Mikrobioloģiskie rādītāji svarīgi mājražotājiem, atgādina eksperte.
KRL sadarbojas ar bioloģiskiem lauksaimniekiem, un par produktu paraugu izmeklēšanu maksā Bioloģisko lauksaimnieku asociācija. Zemniekiem, kuri ūdeni lieto govju dzirdīšanai, reizi divos gados jāpārbauda ūdens ar mikrobioloģijas metodi.
KRL organizē sanitārā minimuma un paškontroles apmācību pārtikas apritē strādājošiem. Kā lektori tiek piesaistīti kompetenti speciālisti, PVD inspektori, un pārtikas uzņēmumu pārstāvjiem tā ir iespēja visu noskaidrot uz vietas.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rūp iedzīvotāju veselība

Kategorijas