Iepazīst savējo mākslu

2015. gada 8. maijs 07:00

6418

“Visi meklē lielus pilsētas māksliniekus, bet tādi taču ir arī pie mums novadā. Sāksim paši ar sevi un tad iesim tālāk!” ar šādu domu Vecpils pagasta kultūras darba organizatore Ruta Hūna organizē izstādes vietējā Saieta namā. Iepriekš tur bija skatāmi mākslinieka Valda Gūtmaņa darbi, kas dzimis Sakā, bet trešdien noslēdzās Zanes Eltermanes, Lienes Eltermanes un Ilzes Karlsones izstāde.

“Vazājas” pa mežu
Zani un Lieni ar Durbes novadu saista vecāku māja. Viņu māsīca Ilze sevi par vietējo sauc nosacīti – atbraucot vasarās uz Vecpili “ne pārāk daudz”. Savā nodabā parakņājoties dobēs un uztverot sevi kā dabas daļu, un daba ienākusi arī viņas darbos. Izstādei speciāli atlasījusi dažādās tehnikās veidotus – ofortus, kolāžas, akvareļus. Viens no tiem ataino telpu pamestajā Vecpils bērnudārzā, kas māksliniekiem piedāvāta kā ēka radošajām darbnīcām. “Tur ir lieli logi, brīnišķīgs skats”, bet atteikušies, jo vispirms būtu jāiegulda daudz spēka sakopšanai un infrastruktūras sakārtošanai. Uz to māksliniekiem “nav dukas”, viņi vēlētos saņemt jau visu gatavu.
“Vecpils tiešām ir ļoti skaista vieta – kalni, lejas, dīķi,” iespaidos dalās māksliniece. Ilze smej: vecpilniekiem varbūt šķiet jocīgi, ka viņa “nestrādā, bet vazājas pa mežu” – esot izstaigājusi šejienes mežus un gravas. “Braucot pa ceļu, nevar iedomāties, ko meži slēpj.”
Pensionētā skolotāja Dzintra Zvirbule ieinteresējas, vai pie mākslinieces var aiziet ciemos un palūkot, kā rodas gleznas. Darbi topot pilsētā, atceroties redzēto. Jaunākie no 16. maija būs skatāmi Ilzes darbavietā – Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā. Vecpilī tikai “rokos pa māla kalniņu un cenšos ko izaudzēt” apstākļos, kad kurmji izrok un gliemeži noēd. “Tā mēs laukos cīnāmies,” piekrīt Ruta.

Bļodas neatved
Māsīcām šī nav pirmā kopējā izstāde. Visas darbojas biedrībā “Jaunās mākslas lāde”, iesaistās mākslas projektos. Liene stāsta, ka ir “ādiniece” – šuj somas, iesien grāmatas, bet šeit izlikusi savus akvareļus. Bērnībā tēvs – mākslinieks Jānis Eltermanis – ņēmis meiteni līdzi, kad gleznojis dabā, un šo iespaidu ietekmē Liene šad tad padarbojoties ar akvareļu vai eļļas krāsām.
“Sievas jau tūdaļ prasīja, lai vedot bļodas,” smej keramiķe Zane. Taču izstādē izlikti mākslas priekšmeti, kas esot darināti priekš sevis – sirdij, nevis pārdošanai.
Vecpilniecei Lilijai Ločmanei dekoratīvās keramikas olas rada asociācijas un atsauc atmiņā viesošanos strausu audzētavā, kur tikai no vienas olas ciemiņiem pagatavota omlete. Viņa uzskata, ka keramika ir viena no Latvijas mākslas bagātībām. “Vai Vecpils māls arī būtu labs veidošanai?” klātesošie vaicā Zanei. Viņa atjoko, ka neviens kādu pikuci nav atvedis pamēģināšanai. Un pārtrauc sievu spriedelēšanu par iespējamajām zilā māla ieguves vietām: “Tās ir muļķības, krāsa ir mazsvarīga. Viss atkarīgs, kādu enerģiju tu mālam iedod. Iedvesmo viņu, un viņš tevi ārstē.”

Jāizvelk ar varu
Izstādes noslēgumā piedalās neliels pulciņš interesentu, bet Ruta apgalvo, ka tās laikā apmeklētāju nav trūcis. “Katrs paņēma sev to, ko viņš ar sirdi pieņem,” spriež Lilija.
Runas aizvirzās arī uz mākslas darbu cenu. “Lai kā es gribētu un krātu, ar savu pensiju es to nevaru nopirkt,” atzīst Dzintra. “Bet, ja cenu pajautātu, kas zina, varbūt tā būtu pieņemama,” mājienu dod Zane.
Liene atgādina domu, ko nesen podniecības konferencē Rucavā teicis Imants Klīdzējs: lai šī mākslas joma pastāvētu, ir vajadzīgi divi – viens, kas taisa, otrs, kam tas ir vajadzīgs. To varot attiecināt uz visiem mākslas veidiem. “Mākslinieki ir klusi un noslēpumaini. Patīk, ja viņus cildina, bet paši ārā nelien, viņi ir jāizvelk ar varu.”

+ 25

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iepazīst savējo mākslu

Kategorijas