Profesori un ārvalstu speciālisti dod padomus Kuldīgai

2012. gada 8. oktobris 07:44

110

Profesori un ārvalstu speciālisti dod padomus Kuldīgai

Kuldīgā 4. un 5. oktobrī notika zinātniski praktiskā konference „Pilsētas vēsturiskās struktūras renovācija”, ko Kuldīgas novada pašvaldība organizēja sadarbībā ar Baltijas Arhitektūras centru (BAC), UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Konferences ziņojumos un debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta pilsētu vēsturiskās struktūras saglabāšanas reglamentējumam, kai tas nekļūtu par traucējošu vai pat vēsturisko mantojumu iznīcinošu faktoru, kā arī tam, kā panākt, lai unikālā senā apbūve mūsdienīgi funkcionētu, nepārvēršot pilsētu par sastingušu muzeju.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzsver: „Kuldīga kļūst par vadošo pilsētu dažādu ar arhitektūru saistītu pasākumu organizēšanā, jo kopš pilsētas vēsturiskā centra iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma priekšsarakstā esam sev izvirzījuši mērķi kļūt par UNESCO Pasaules mantojuma daļu. Mūsu lielākā vērtība ir vecpilsēta, kas veidojusies 17.–18. gadsimtā, tāpēc ļoti būtiski ir to saglabāt, attīstīt un papildināt ar mūsdienu arhitektūru, kas iekļaujas kopējā ansamblī un uzlabo vidi. Katru gadu mēs organize’jam vienu praktisku semināru – šogad bija par jumtu atjaunošanu – un vismaz vienu teorētisku konferenci. Tas ļoti daudz dod pilsētas iedzīvotāju izglītošanai par vēsturiskā mantojuma saudzēšanu un atjaunošanu.”

Dažāda līmeņa reglamentējumam – valsts, reģionālā un pašvaldības – savos ziņojumos pievērsās abi viesi no Skandināvijas: Zviedrijas Kultūras mantojuma pārvaldes Mantojuma departamenta vecākais arhitekts Pols Anderss Stensons no Visbijas Zviedrijā un Hordalandes novada Mantojuma un muzeju pārvaldības dienesta vadītājs Pērs Mortens Ekerhovds no Bergenas Norvēģijā. Par šo tēmu runāja arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Plašākā tvērumā un ar filozofiskiem vispārinājumiem par Kuldīgu un pilsētbūvniecības aspektiem vēsturiskajās mazpilsētās, par kādu pasaules kontekstā skaitāma arī Kuldīga, runāja Baltkrievijas Valsts Universitātes profesors Igors Duhans un izcilais arhitektūras teorētiķis, mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Rappaports, kurš jau vairākus gadus dzīvo Mazirbē un turpina savu zinātnisko un augstskolas pedagoga darbu kā Krievijā, tā Latvijā.

Reglamentējuma un radošās pieejas praktisko risinājumu ar konkrētiem restaurācijas, rekonstrukcijas, pārbūvju un jaunās celtniecības piemēriem no projektēšanas biroja „Arhis” veikuma Rīgā un Jūrmalā savā priekšlasījumā atainoja arhitekts Andris Kronbergs.

Pirms konferences trīs augstskolu – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Maskavas Arhitektūras institūta (ARHIS) un Baltkrievijas Valsts Universitātes – studenti savu pasniedzēju vadībā izstrādāja attīstības priekšlikumus konkrētām Kuldīgas vietām, kur senā apbūve zudusi. Konferencē jaunieši aizstāvēja savus projektus. Kuldīgas mērs Inga Bērziņa, kura vadīja žūriju, atzina, ka studentu ieteikumi dod vielu pārdomām un, visticamāk, visus sešus viņu darbus izvietos izstādē, ar ko varēs iepazīties visi kuldīdznieki un tad lemt, ko un kā tālāk darīt konkrētajās pilsētas vietās.

Konferenci noslēdza diskusija par tendencēm Kuldīgas vecpilsētā „Pilsētas vēsturiskās struktūras atjaunošanas paņēmieni: vēsture, mūsdienas, nākotne”, kuru vadīja I.Bērziņas padomnieks, politiķis un arhitekts Edgars Zalāns. Viņš priekšplānā izvirzīja jautājumu par jaunās arhitektūras iekļaušanos pilsētas vēsturiskajā centrā un privāto ekonomisko interešu saskaņošanu ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un pilsētas harmoniskas attīstības nepieciešamību. Trīs profesori – Aleksandrs Rappaports, Igors Duhans un RTU mācībspēks Jānis Krastiņš –, kā arī abi augsta ranga ierēdņi no Zviedrijas un Norvēģijas, pārējie diskusijas dalībnieki un klausītāji ļoti ieinteresēti un no dažādiem aspektiem akcentēja to, ka pārāk strikti ierobežojumi noved pie mantojuma bojāejas un ka katrai būvei jāatrod šodienai atbilstīga funkcija, galveno uzmanību pievēršot pilsētas vēsturiskās struktūras respektēšanai un patiesumam, nepieļaujot senlaiku būvju atdarinājumus jeb replikas.

Par lielisku fonu un daudzu uzstāšanos laikā pieminētu piemēru kalpoja 5. oktobrī atklātā ceļojošā izstāde „Kuldīgas fotopilottūre”, kurā izvietoti divu izcilu arhitektūras fotogrāfu – Gelio no Novosibirskas un Den Marino no Jekaterinburgas – darbi, kas tapuši šā gada jūlijā, kad BAC tur sarīkoja arhitektūras fotogrāfijas pilottūri. Pēc Kuldīgas šī izstāde ceļos uz citām Latvijas vietām. Tāda pati izstāde jau 16. oktobrī tiks demosntrēta Kijevā Ukrainā un nedaudz vēlāk arī Jekaterinburgā Krievijā, no kurienes tās sāks savu ceļojumu pa abām šīm valstīm, kā arī citām NVS valstīm, pasaulei parādot Latvijas mazās pērles Kuldīgas skaistumu un vienreizīgumu.

„Balstoties uz panākumiem, ko BAC guva, šovasar Kuldīgā un Rīgā noorganizējot arhitektūras fotogāfijas pilottūri, esam saņēmuši daudz priekšlikumu gan no fotogrāfiem, gan augstskolām ar mudinājumiem šo projektu turpināt, iesaistot tajā dažādu augstskolu studentus, kas apgūst fotomākslu, dizainu, arhitektūru un citas jomas, kam saikne ar iepriekš nosauktajām,” pastāsta A.Bārda.

Baltijas Arhitektūras centra preses dienests

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Profesori un ārvalstu speciālisti dod padomus Kuldīgai

Kategorijas