Trīs gadus neatvērtās vēstules lasīs septembrī

2015. gada 13. maijs 07:00

1627

Trīs gadus neatvērtās vēstules lasīs septembrī

“Esam viena no nerunīgākajām klasēm skolā,” “Kursas Laiku” ar sevi smaidot iepazīstina un reizē izaicina Pāvilostas vidusskolas 12. klase. Ne viens vien skolotājs ar “klusēšanas metodi” izvests no pacietības, tomēr tas netiekot darīts ar nodomu – noslēgtums vienkārši ir šīs klases raksturīgākā īpašība.

“Klase ir nerunīga, tas ir fakts. Viņi ir noslēgti un neatklājas,” par saviem skolēniem stāsta klases audzinātāja Baiba Arāja. Kaut arī skolotājiem jauniešus bieži nenākas apsaukt un cīnīties ar disciplīnas problēmām, uzdots jautājums pavisam droši var palikt bez atbildes. “Arī kad esmu ļoti dusmīga – ienāku klasē un rājos, bet viņi neko neatbild. Ja vismaz kaut ko teiktu! Tad es dusmojos vēl vairāk, bet skolēni tikai pasmaida, un man jāsāk smieties,” atceras B. Arāja, kura ar klasi kopā pavadījusi astoņus gadus. “Arī kad mums kopā kaut kas jāizdara, tad visi sasparojas, ir radoši un visu brīnišķīgi paveic. Pirms tam gan nedaudz papukstot,” smejas skolotāja.

Laba satikšana un atzīmes
Pāvilostas vidusskolas 12. klasē mācās 12 skolēni – deviņas daiļā dzimuma pārstāves un trīs puiši. Meitenes pastāsta, ka skaļākais no ārēji klusā kolektīva ir Ģirts Jakovļevs. Viņš arī ir klases sabiedrības dvēsele, kurš citreiz šo misiju pildot pat pārāk aktīvi. Savukārt Linda Ansone, pēc klasesbiedru vārdiem, ir kolektīva matemātiķe un klases brīnumbērns. Viņa skolas stipendiju saņem katru gadu, līdzīgi sasniegumi ir arī Maigai Uzarei. Kopumā klasei mācībās veicies ļoti labi, jo starp skolas vidusskolas klasēm viņiem ir visaugstākās vidējās atzīmes un stipendijas saņem puse no kolektīva.
Savā starpā jaunieši ir draudzīgi un bija ar mieru pie sevis pieņemt arī vēl tolaik jauniņo – salīdzinoši nesen, 9. klasē, mācības skolā uzsāka un kolektīvā iejutās Kristīne Anna Raģele. Klasesbiedru vidū valda solidaritāte, nevienu nekad nenodod un arī cits citam neliedz norakstīt kādu mājasdarbu, apliecina skolnieces.

Jāpārkāpj astei
Diploms skolēniem jau gandrīz kabatā, tomēr atlikuši vēl divi eksāmeni. Tie ir pārbaudījumi latviešu valodā un matemātikā. Pēdējais “Kursas Laika” taujātajām skolniecēm rada visvairāk satraukumu.
Tikko nokārtots eksāmens angļu valodā, bet jau pagājušajā gadā skolas absolvēšanai jaunieši pietuvojušies par diviem lieliem soļiem – pievārētas zināšanu pārbaudes izvēles priekšmetos. Tā kā eksāmens angļu valodā nebija pirmais, sākotnēji uztraukums neesot bijis liels, tomēr skolēni cits citu pratuši noskaņot uz šā viļņa. “Iepriekšējā dienā nebiju uztraukusies, bet, kad atnācu uz skolu, te visi bija tādi uzvilkušies un tad arī es uzvilkos līdzi,” atstāsta Sabīne Sļesarenko. Viņa atceras, ka runāšanas daļa bijusi piņķerīgākā, jo sarunu temati bijuši diezgan grūti, piemēram, par to, kā klasiskā mūzika bērniem palīdz mācīties. Arī Alīna Roga spriež, ka tieši pirms mutiskās pārbaudījuma daļas uztraukums bijis vislielākais, tomēr klausīšanās bijusi sarežģītākā, jo daudz kas atskaņotajā ierakstā nav bijis skaidri sadzirdams.

Katram kaut kas aiz ādas
Līdz izlaidumam 6. jūnijā atlicis mazāk nekā mēnesis. Pirms šķiršanās ir mazliet skumji, jo tik ierastie cilvēki un skolas telpas vairs nebūs ikdiena, teic meitenes. “Liekas jocīgi, ka nākamgad te vairs nebūs jānāk,” saka Sabīne, un viņai pievienojas kolēģe Alīna: “Nesatiksim vairs tos pašus cilvēkus ikdienā.” Kad uz šīs noskaņas “Kursas Laiks” sāk taujāt par skolnieču nākotnes plāniem, meitenes uztur intrigu un visus plānus neatklāj kā uz delnas. “Katram jau kaut kas ir aiz ādas, bet viņi visu īsti negrib teikt. Arī es skolēnus nemoku ar jautājumiem, jo pati atceros, cik bija briesmīgi, kad katrs radinieks to vien taujā kā par nākotni. Tā ir diezgan liela atbildība, turklāt mūsdienu sabiedrība uzliek lielu slogu – vai tu izvēlēsies pareizi, vai nekļūdīsies. Tu jau esi tik liels! Tev jāatrod labi atalgots darbs. Kaut arī viņiem ir 18 gadu, jaunieši nav dzīvi izbaudījuši,” par saviem audzināmajiem runā skolotāja.
Pāvilostniece Sabīne vēl domā par tālāko ceļu un profesiju. Vienu gan viņa zina – savu dzīvi vēlas saistīt ar Pāvilostas vai Liepājas pusi. Lielu pilsētu kņada nevilina arī Alīnu. Viņa nolēmusi mācīties tālāk, tomēr Pāvilostā pieradusi pie miera un klusuma, tāpēc īsta Rīgas dzīve vismaz pagaidām neesot priekš viņas. Savukārt Agija Bunka zina, ko darīs pēc izlaiduma, tomēr savus plānus “Kursas Laikam” noklusē. Skolniece, kurai visi mācību priekšmeti padevušies vienlīdz labi, teic, ka varētu dzīvot jebkur, jo lielpilsētu burzma un steiga viņu nebaida. Brīvo laiku Agija vislabprātāk īsina, skatoties gan pašmāju, gan “meksikāņu” seriālus.
“Iešu uz Latvijas Universitāti, Somugru studijām. Protams, tas atkarīgs no tā, vai tikšu tur budžetā,” pastāsta Maiga Uzare. Šajā studiju nozarē apgūst latviešu un igauņu vai somu valodu. Izvēli par studijām rosinājušas viņas labās sekmes latviešu valodā. Turklāt Maiga fotografē Ulmales mototrases braucējus un ir sadraudzējusies ar daudziem tieši no Somijas un Igaunijas. “Tur brauc arī mazie, kuri nemāk angļu valodu, un tad, ja viņi nokrīt, es eju palīdzēt, bet mēs nevaram sarunāties. Tagad jau daudz vārdiņu esmu apguvusi,” priecīga ir Maiga.
“Pati īsti nezinu vēl, ko vēlos. Man vēl nav noformulēts tāds liels mērķis, pēc kā tiekties, ko sasniegt. Vēl neesmu atklājusi savu īsto aicinājumu. Tāpēc, domāju, labāk pagaidīt. Protams, ir bijušas idejas, bet vienmēr saprotu – nekas no tā man tomēr nederēs,” par sevi pastāsta Diāna Ozola.
Kad par šo jautājumu “Kursas Laiks” tincina Kristīni Annu Raģeli, viņa atklāj, ka līdz šim bija apsvērusi farmaceita profesiju vai ko līdzīgu – ar medicīnu saistītu, tomēr pēdējā laikā domas mainījusi. “Man interesants šķiet ķīmiskais process, tomēr diez vai tiešām kaut ko tādu iešu mācīties.” Vēl viena ideja ir kļūt par pamatskolas skolotāju, teic meitene, kuru nebaida ne asinis, ne citi biedējoši skati.

Gaidāma attālināta tikšanās
Šis ir pārdomu laiks ne tikai pēdējās klases skolēniem, bet arī audzinātājai Baibai Arājai, jo kopā pavadīti teju 10 gadi. “Esam gan strīdējušies, gan svētkus kopā svinējuši,” saka skolotāja un smejas, ka interesantākās atmiņas palikušas no laika, kad skolēniem bija pusaudžu gadi. “Mums kopā bijusi visa programma, visu emociju gamma.”
Kaut arī 1. septembrī šī klase skolā mācības vairs neatsāks, skolēni tik un tā būs kopā ar audzinātāju – domās, jo B. Arāja šajā dienā lasīs īpašas vēstules: “Kad viņi mācījās 9. klasē, mums te skolā bija pārdomu brīdis – vai es turpināšu klasi audzināt. Tad es viņiem 9. klases “pēdējā zvanā” palūdzu man uzrakstīt vēstuli. Vēstules saglabāju un teicu – ja 1. septembrī netiksimies, tad tajā dienā es viņu rakstīto lasīšu. Mēs tomēr tikāmies, vēstules stāv neatvērtas, un es tās lasīšu šogad pirmajā septembrī.”

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Trīs gadus neatvērtās vēstules lasīs septembrī

Kategorijas