Ārpus guļamistabas

2015. gada 13. maijs 07:00

361

“Viņi ienāca kinoteātrī reizē ar citiem – slaida meitene un labi kopts vīrietis. Mēs ar draudzeni apsēdāmies blakus pārītim un spriedām, ka erotiskās auras dēļ filma “Greja 50 nokrāsas” pievilinājusi pilnu zāli. Vienubrīd seansa laikā manu uzmanību no ekrāna novērsa savāda blakussēdētāju rosība. Sieviete, atvērusi partnera bikšu rāvējslēdzēju, viņu apmierināja,” stāsta kāda laikraksta lasītāja.
“Sarku un mulsu, nesapratu, kā reaģēt uz nepieklājīgo uzvedību. Draudzene neko nebija manījusi, bet par brīvās mīlestības aktu vien filozofiski noteica: Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī katra izvēle, kas nāk ar savām rūgtajām blaknēm.”

Aizliegums rada protestu
Psihoterapeite Zane Lobānova nošķir seksuāli brīvu uzvedību no seksuālas vardarbības. Cilvēks ar seksuāli brīvu uzvedību apzinās savu seksualitāti, pieņem savu ķermeni, bet zina savas un citu robežas, arī ciena un ievēro tās. Viņam var būt seksuālas attiecības ar vienu vai daudziem partneriem, ar savu vai pretējo dzimumu, brīvi izvēlētā vietā un laikā, bet ar atrunu, ka tas netraucē citiem. “Savukārt seksuāli vardarbīgs cilvēks savas vajadzības var neapzināties un citu robežas neievērot. Publiska nodarbošanās ar seksu kinoteātrī ir seksuāla vardarbība pret apkārtējiem, kuri ir spiesti to vērot, dzirdēt, sajust. Šim cilvēkam nav nozīmīgas citu nepatīkamās izjūtas. Viņš ne pārāk izprot arī savējās.”
Pirms divdesmit gadiem pat skūpstīties publiskā vietā skaitījās nepieklājīgi. Kur nu vēl ko vairāk. Skelets skapī nestāv mūžīgi, un jebkādas seksuālas uzvedības aizliegums var izraisīt pretreakciju. Agrāk sievietes cīnījās par savām tiesībām, pašlaik to dara seksuālās minoritātes un grupas, kas bijušas apspiestas, noliegtas. Hipiju laikmetā “izvirtušās rietumnieces” publiski demonstrēja atteikšanos no krūšturiem, tagad savu netradicionālo seksuālo orientāciju plivina pat politiķi un sabiedrības krējuma pārstāvji.
“Padomju laikos aizliegtās seksuālās uzvedības sekas – kauns par savu ķermeni, nepatika pret to, bailes no tuvības – var veidot situāciju, kad ir sarežģīti veidot attiecības ar pretējo dzimumu. Pārmērīgs seksuālās pasaules noliegums var novest pie fiziskām un psihiskām saslimšanām,” zina Z. Lobānova un pieļauj, ka seksuāli demonstratīva uzvedība ir kā protests pret aizliegumu. Protests, zem kura var būt indivīda vēlme, lai viņa ķermenis, vajadzības un jūtas tiktu pieņemtas. Ja mani nepieņēma vecāki, uzvedīšos tā, lai parādītu savu seksuālo daļu visai pasaulei. Cilvēks ir seksuāla būtne, kam nepieciešami maigums, pieskārieni, tuvība, novērtējums un pieņemšana.”

Ietekmē kaunināšana
Seksuālo enerģiju, kas jauniešiem iet pāri pār malām, iespējams novirzīt citā gultnē, piemēram, sportā, darbā, dažādos hobijos, norāda Z. Lobānova. Netransformēta seksuālā enerģija laužas uz āru, ja nav nekādu pienākumu un interešu, bet intereses vienmēr ir saistītas ar iniciatīvu. “Cik daudz mēs ļaujam bērniem būt aktīviem un izrādīt iniciatīvu ģimenē, skolā? Centieni piedalīties virtuves darbos nereti beidzas ar pārmetumiem, ka trauki mammai jāpārmazgā. Arī izglītības sistēma bērna iniciatīvai paredzējusi maz vietas. Aktīvā puse, kas prasa, stāsta, māca, skaidro un izvērtē, joprojām ir skolotājs,” rosina aizdomāties speciāliste, uzsverot, ka tā tiek slāpēti radošums un vēlme eksperimentēt.
Piemēru parasti ņemam no audzināšanas, uzvedības normām savā ģimenē. Ja tās bijušas neadekvāti stingras, iespējams, nākamā paaudze tās lauzīs. Veids, kā vecāki seksuālo aizliegumu nodod pēctečiem, arī šodien izpaužas nevajadzīgā kritikā, kas novērojama tieši meiteņu audzināšanā. Mamma vai tētis izsaka piezīmes, ja meitenīte, uzvilkusi mammas augstpapēžu kurpes, uzkrāsojusi lūpas vai nolakojusi nagus, grozās pie spoguļa, attēlojot popzvaigzni. Viņi uztraucas par bērnu: ja nu izaug netikls. “Šādām bažām nav pamata. Tas ir normāli un nozīmē, ka knīpa grib līdzināties māmiņai, nevis plāno seksuālu izvirtību nākotnē. Sievišķā būtība attīstās caur sava ķermeņa izpratni, apgūšanu un mīlestību. Un tas notiek arī 3–5, 10 gados.”
Vecāku ilgstošu nosodījumu meita var attiecināt nevis uz apģērbu vai aksesuāriem, bet gan uz sevi, neapzināti izstumt savu sievišķo daļu un sākt uzvesties un ģērbties kā puika. Zaudēt vecāku mīlestību ir neizturami, tad jau labāk atteikties no savas sievišķības. Var notikt arī otrādi – pusaudzes vecumā, neesot kontaktā ar savu sievišķo pusi, meitene var mētāties no vienām seksuālām attiecībām pie citām. Gadās arī, ka jauniete nespēj izveidot draudzīgas, kur nu vēl seksuālas attiecības ar vienaudzi, jo viņu pārņēmušas bailes, neziņa un nepatika pret visu, kas saistās ar seksu, savu un potenciālā partnera ķermeni.

Koriģēt delikāti
Brīva seksuālā audzināšana ģimenē nozīmē veselīgu attieksmi pret bērna centieniem attēlot pieaugušo pasaulē redzēto. Vecāki var ieviest savas korekcijas, palīdzot veidot atvases gaumi, piedāvājot kaut ko no sevis, bet nekritizējot. Vai darot to delikāti, lai neskartu bērna personību. Nevis: “Fui, kā tu izskaties”, bet “tev labāk piestāvētu šis”.
Jēdzienu “seksuāla rakstura uzvedība” psihoterapeite nesaistītu ar pieklājību, drīzāk ar veselīgu ķermeņa uztveri, veselīgām attiecībām un robežu ievērošanu. “Seksuālās attiecībās vārds “pieklājība” ir lieks. Partneri var nodarboties ar visu, kamēr tas abiem patīk un apkārtējie netiek traucēti. “Pieklājība” ir stiepjams jēdziens, zem kura var palikt arī savas bailes un kompleksus, ar kuru var spekulēt. Kaunināšana, kritizēšana nav veiksmīgākais audzināšanas līdzeklis ģimenē, tā drīzāk rada kompleksus un neskaidrību. Četrgadīgs zēns grib pliks paskraidīt pa sētu. Vai tas ir pieklājīgi? Ja sāksim sunīt puiku, viņš, iespējams, pārstās to darīt, bet izpratnes par notikušo nebūs. Bērns var aizliegumu var attiecināt uz savu ķermeni. Būt plikam ir slikti. Es esmu slikts. Mans ķermenis ir slikts. Pareizāk būtu vienkārši paskaidrot: Tu esi ļoti smuks, bet tavu plikumu citiem nerādīsim.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ārpus guļamistabas

Kategorijas