Brauc 36 stundas, lai izjustu spēles garšu

2015. gada 15. maijs 07:00

2792

Brauc 36 stundas, lai izjustu spēles garšu

Trīsdesmit sešu stundu ilgs ceļojums ar busiņu, lai atbalstītu Latvijas valstsvienības hokejistus, īsteniem mūsu izlases faniem ir nieks, pierāda līdzjutējs Agris Lagzdiņš un viņa draugi. Latvijas spēles šai atbalstītāju komandai paplucinājusi gan balss saites, gan nervus.

Hokeja drudzis noslēdzies gan Latvijas hokeja valstsvienībai, gan mūsu izlases atbalstītājiem. Šogad no čempionāta Prāgā atceļo vairāk emociju nekā uzvaru, tomēr patiesi līdzjutēji mūsu spēlētājus nekritizē. “Vienmēr ir cilvēki, kuri, sēžot pie televizora, grib mūsu spēlētājus pamācīt, bet diez vai paši uz ledus spētu izdarīt labāk,” saka hokeja līdzjutējs Agris Lagzdiņš. Viņš kopā ar savu hokeja līdzi jušanas komandu tikko atgriezies no Prāgas, kur Latvijas hokeja izlases spēlēs piedzīvota plaša emociju gamma – no saspringuma un uzvaras prieka, kā tas bija Latvijas spēlē ar Šveici, līdz neglābjama zaudējuma pārdzīvošanai, kad Zviedrijas izlase guva septiņus vārtus vairāk nekā mūsu spēlētāji.
Agris, Daumants un Armands Lagzdiņi, Jurģis Reboks, Dainis Ulpis, Dzintars Vilerts un Māris Asars jau otro reizi sēdās busiņā, lai mērotu pamatīgu ceļa gabalu līdz Pasaules čempionāta hokejā spēlēm. Pagājušajā gadā atbalstītāju komanda devās uz spēlēm Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, bet šogad – uz Prāgu Čehijā. Lai sasniegtu šā gada hokeja meku jeb “O2” arēnu, ceļā nācās pavadīt 18 stundas un trīs reizes nomainīties pie stūres. Lai arī teju 20 stundas nosēdēt ir ļoti grūti, “mērķis ir cēls, tāpēc to visu var izturēt”, smejas A. Lagzdiņš.

Fano un spēlē paši
Ārzemju ceļojumā līdz ar tiešo – fanošanas – pienākumu draugi laiku pavadījuši, arī iepazīstot pilsētu un nododoties “Geocaching” jeb slēpņošanas izaicinājumam. Tā ir visā pasaulē izplatīta nodarbe brīvā dabā, kad ar dažādiem orientēšanās paņēmieniem meklē konkrētus slēpņus jeb konteinerus, kur atrodas dažādi maiņas priekšmeti. A. Lagzdiņš ar šo spēli aizrāvies Latvijā, sistēma ir zināma, tāpēc arī tālākos ceļojumos tas ir lielisks veids, kā azartiski iepazīt apkaimi.
Salīdzinot pēdējo divu gadu čempionātus, atšķirība esot jūtama – pērn visa Minska bijusi izdekorēta ar hokeja atribūtiem, bet šogad Prāgā nekas nav liecinājis, ka tur notiek pasaules mēroga sacensības. Arī rindas pie arēnas veidojušās krietni mazākas nekā Baltkrievijā. “Iespējams, tas tāpēc, ka Prāgā tāpat netrūkst tūristu un nav nepieciešamības tos speciāli pievilināt ar hokeju,” spriež līdzjutējs.

Nervi iet pa gaisu
Kaut arī drošības kontrole bijusi pamatīga, pēc tam kad katrs skatītājs “pievārējis” metāla detektoru, “O2” arēnā arī spēļu laikā valdījusi brīva atmosfēra un līdzjutējiem bija ļauts iestiprināties un baudīt alu. Savukārt Minskā, pirms spert kāju arēnā, skatītājiem nācās alus kausu iztukšot koridorā, salīdzina A. Lagzdiņš. Jautāts par cenām, viņš smejot piekrīt, ka latviešiem vairs nav no mājām līdzi jāņem ēdamais, jo viss ir aptuveni līdzīgās cenās. Piemēram, alus kauss arēnā maksājis aptuveni divus eiro. Tomēr “ceļa maize” sagatavota pirms ceļojuma, lai nenāktos speciāli mainīt naudu ēdiena iegādei. Šādās reizēs ceļotājs novērtē vienotās valūtas priekšrocības.
“Vērot spēles klātienē ir citas emocijas. Latvijas spēlē ar Šveici pazaudējām balsis. To, sēžot pie televizora, neizdarīsi,” joko izlases atbalstītājs. “Abās spēlēs, ko mēs skatījāmies, nervi aizgāja pa gaisu! Protams, spēle ar Zviedriju bija drausmīga. Tomēr šogad vismaz Latvijas himnu dzirdējām.”
Kaut arī hokeja arēna ir ļoti liela, spēles un ripa bijušas labi redzamas. Kamēr televīzijas skatītājiem starp periodiem ir reklāmas, klātienes spēļu vērotāji iestiprinās, atvieglojas un fotografējas ar talismaniem – šogad tie bija divi zaķi. Atbalstītāji savā starpā ir draudzīgi, saka A. Lagzdiņš un atceras, ka pērn Minskā arī bijuši draudzīgi, līdz Latvijas valstsvienība uzvarējusi spēli ar baltkrieviem – tad gan daži bravūrīgi vietējie jaunieši meklējuši kašķi.
Pēc emocijām bagātajām līdzi jušanas dienām A. Lagzdiņš pievienojas viedoklim – lai arī šogad mums nav veicies izcili, diez vai tie, kuri interneta komentāros slikti izsakās par komandu, kad tai iet grūti, patiesi priecājas, kad tā izcīna uzvaras.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Brauc 36 stundas, lai izjustu spēles garšu

Kategorijas