Mācās audzēt pupas

2015. gada 20. maijs 07:00

753

Šogad arī mūspusē var redzēt laukus, kuros zaļo līdz šim masveidā nekultivēts proteīnaugs – pupas. Zemnieki teic, ka vēl mācās tās audzēt, un rēķina rentabilitāti.

“Principā tā ir piespiedu lieta,” atzīst Bunkas pagasta lauksaimniece Līga Gūtmane. Pupu un citu proteīnaugu audzēšana ir viens no variantiem, kā izpildīt ES ar šo gadu noteiktās zaļināšanas prasības. Saimniecībām tās obligāti jāizpilda, lai saņemtu gan vienoto platības, gan zaļināšanas maksājumu. Ja zaļināšana netiek veikta, maciņš tukšāks.

Sēklu sagatavo paši
Pagājušajā gadā Gūtmaņi, rēķinoties ar šā gada prasībām, ar pupām apsējuši piecus hektārus, lai būtu pašiem savs sēklas materiāls. Pārliecinājušies, ka kulšana ir ilgstošs process – pupas jākuļ zemu, lēni. Tās esot grūti izžāvēt, tāpēc pirms kulšanas jāmiglo.
Durbenieks Ēriks Putra pērn pupas kā izmēģinājuma kultūru audzējis cita iemesla dēļ – pēdējos gados cerēto peļņu nedodot rapsis. Iesējis pie mājas 12 hektāros, lai visu laiku varētu novērot. Secinājis, ka pieļāvis daudz kļūdu, bet rezultāts tomēr bijis labs. Iekūlis 3,5 tonnas no hektāra un no tām sagatavojis sēklu, vēl nezinot, ka šogad pupas būs jāsēj zaļināšanas dēļ. Pašlaik Ē. Putras tīrumos tās aizņem 120 hektārus, par ražas noietu viņš jau noslēdzis vairākus līgumus.
Pupas saista atmosfēras slāpekli un fiksē to sakņu gumiņos, tāpēc ar šo vielu augi nav jāpiebaro, tiem papildus nepieciešams fosfors un kālijs. Pupu aizsardzībai pret kaitēkļiem domātās ķimikālijas esot ļoti dārgas, un Ē. Putra tās nodēvē par izplatītājfirmu “kases grāvējiem”.
“Pērn mums bija ļoti laba pupu raža un mūs pavadīja iesācēju veiksme. Pupas – gan lopbarības, gan pārtikas – galvenokārt eksportējam. Domāju, ka šī ir perspektīva nozare,” atzīst LPKS “Latrapss” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Var iekrist ar cenu
Graudkopjiem un lielo platību īpašniekiem izvēlēties citu zaļināšanas variantu, piemēram, atstāt papuvi, nebūtu prāta darbs, spriež agronome Vita Cielava. Kā būs izdevies, varēs redzēt tikai rudenī, jo raža atkarīga no laika apstākļiem. Agrajā un mitrajā pavasarī viss esot kārtībā, bet mitrums būs ļoti svarīgs jūlijā, kad pupas briest. Sausumā tās var neattīstīties un izkalst.
V. Cielava savā saimniecībā Vērgales pagastā iesējusi trīs šķirņu pupas un, ja tiks saņemts Zemkopības ministrijas atbalsts, veidos interešu grupu to salīdzināšanai. Sēklu un šķirņu piedāvājums esot liels, jāizvēlas piemērotākās. Sēja ieteicama pēc iespējas agrāk, tiklīdz augsni var kvalitatīvi sagatavot. Zemgalē labvēlīgo laika apstākļu dēļ šogad pupas sēja jau marta beigās – mēnesi agrāk nekā parasti.
Taču pupu audzēšanu kā alternatīvu izvēlējušies daudzi, un tas rada bažas par noieta tirgu šoruden. Zaļināšanas programma tiek realizēta visā Eiropā, un Latvijas lauksaimniekiem jārēķinās ar lielāku konkurenci. “Izaudzēsim, bet varam iekrist ar cenu,” Ē. Putra vērš uzmanību uz lauksaimnieku bažām. Citam proteīnaugam – sojai – cena Eiropā krītot. Iepriekš biržā pupu cena pret lopbarības kviešu cenu bijusi plus 40 eiro, bet nu nokritusi jau zem plus 20 eiro. Neesot arī skaidrs, kādi būs kritēriji laboratorijās, lai noteiktu pupu derīgumu pārtikai vai lopbarībai.

Lopi apēdīs vienmēr
Lopbarībai lauka pupas Latvijā audzētas jau izsenis, bet to platības gadu no gada samazinājušās. Tās ir augstvērtīga spēkbarība, dzīvnieku organisms tās izmantojot labāk nekā sojas pupas.
Lopbarībā pupas ir ļoti labs proteīna avots, pārliecinājušies Gūtmaņi, pirms daudziem gadiem audzējot lopus. L. Gūtmane atminas, ka augumā pamaziem jaunlopiem svars bijis pārsteidzoši liels.
Nīcenieks fermas īpašnieks Dainis Skrodis atklāj, ka zaļināšana likusi ķerties pie kultūras, par kuras audzēšanu domājis jau agrāk. Viņš pupas iesējis 30 hektāros, un tas esot bijis “dārgs pasākums”. Taču lopkopim ir garantija, ka pat slikti padevušos augus piena un gaļas lopi apēdīs kā skābbarību. Ja raža būs laba, pupas nokuls un izbaros kā piedevu miltiem.
Zemnieki ir vienisprātis par pupu lietderību augu sekā. Laukā, kur pērn audzējis pupas, šogad Ē. Putram aug ziemas kvieši. “Pupas ir labs priekšaugs, tagad tur smuka labība,” secina zemkopis un piebilst, ka šo kultūru Liepājas pusē vēl tikai mācās izkopt. Vismaz pāris gadu esot jāaudzē, lai secinātu, vai ir vērts. “Ja izdodas četras tonnas no hektāra izaudzēt, tad ekonomiskais efekts ir sasniegts,” spriež Ē. Putra.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mācās audzēt pupas

Kategorijas