Plāns B paliks neizmantots

2015. gada 20. maijs 07:00

918

Šāds plāns Pāvilostas novada domes kancelejas un Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Aijai Ozoliņai būtu jāizmanto, ja kāds no pāra laulību ceremonijā nepateiktu “jā”. Tomēr teju 20 gados, kopš viņa neskaitāmus pārus savienojusi laulībā, tā nav noticis. Jau pavisam drīz viņa noslēdz šo dzīves posmu un dodas tālāk.

Kopš deviņdesmito gadu vidus A. Ozoliņa ir bijis cilvēks, kurš jauno pāri pasludina par vīru un sievu. Viņa atceras, ka pat pirms šo pilnvaru iegūšanas, vēl maza būdama, tautastērpā skaitījusi dzejoļus un padevusi gredzenus kāzās Pāvilostas Dzimtsarakstu nodaļā. Īpašajā ceremonijā stāvējusi ne tikai pārim pretī, bet arī blakus, jo citkārt kāzās piedalījusies ne kā vadītāja, bet vedējmāte. “Tas gan ir ļoti grūti, no laba prāta vairs nepiekrītu,” smejas A. Ozoliņa un atklāj, ka vedējmātes pienākumi ir grūtāki nekā ceremonijas vadītājas amats.

Katram savi vārdi
Saskaitīt, cik pāru lielajam notikumam nodaļas vadītāja bijusi lieciniece, nav iespējams, tomēr daži palikuši labā atmiņā. “Atceros pārus, kuri bijuši ļoti patiesi un vienkārši. Tad ir bijis neizmērojams prieks būt klāt viņu īpašajā mirklī.” Liels gandarījums strādāt ir arī tad, ja jaunais pāris izvēlējies laulāties Pāvilostā tāpēc, ka iepaticies, kā viņa vada ceremoniju, vai arī kad pāris kāzu gadadienās atsūta fotogrāfijas.
Vai sākumā bija liels uztraukums, jautā “Kursas Laiks”. “Kurš teica, ka tagad neuztraucos?” joko vadītāja. Viņa atklāj, ka gadu gaitā satraukums vairs nav tik liels, tomēr arī tagad ir jānostāda elpošana un jāpiedomā pie valodas. “Tā ir atbildība. Diena, kad laulāju, ir pozitīvo emociju gūšanas diena. Tas ir skaists mirklis, un man tiešām ir gods tajā piedalīties.” Katrām kāzām tiek radīts pēc iespējas oriģināls runas teksts. Protams, ir arī pamata vārdi, kas obligāti jāatkārto katrā ceremonijā. Tāpat sakāmo ietekmē gadalaiks un jaunā pāra vecums, kā arī tas – vai šī ir pirmā reize, kad cilvēki stājas laulībā. Ja pāris precībās vēlas dzirdēt īpaši personīgus vārdus, A. Ozoliņa tos lūdz atsūtīt un iekļauj savā tekstā. “Citi ir atsūtījuši ļoti brīnišķīgus stāstus – tad man ir, ko izpausties.”
Lai uzturētu ceremoniju runu un laulājamo arhīvu, vadītāja savā datorā ir izveidojusi īpašu sistēmu. Ļaudis novadā neprecas tik bieži, lai izveidotos “konveijers”, tāpēc ar moderno tehnoloģiju palīdzību A. Ozoliņa var visu labi atcerēties. Ja viņa zina, ka jau iepriekš laulājusi kādu no ģimenes, uzmanās, lai neatkārtotos līdzīgas frāzes. “Kad jāgatavo jauna runa, atceros – tā un tā ceremonija bija ļoti skaista, no tās es paņemšu to, no tās atkal šo, un izveidojas jauna runa,” pastāsta vadītāja un uzsver, ka darbam ir jāpatīk, tad tas viss nāk viegli.

Noklīdis “jā”
Reiz ceremonijā bijis kāds nervus kutinošs gadījums. “Nolasu reģistru un pārim jautāju, vai tas sastādīts pareizi un vai viņi no laba prāta slēdz laulību. Jautāju līgavainim, bet viņš klusē. Es domāju: kāpēc viņš nesaka “jā”? Vīrietis ilgi skatās uz līgavu un tikai pašās beigās pasaka “jā”. Kaut arī viņš nebija mākslinieks, viņš sekoja teicienam – “jo lielāks mākslinieks, jo lielāka pauze”. To brīdi atceros tāpēc, ka domāju: “Kāpēc viņš nesaka? Vai tiešām tagad notiks kaut kas tāds, kad man būs jādomā, kā runāt tālāk?”” atceras vadītāja un atklāj, ka plāns B viņai esot vienmēr.
Tāpat bijuši pāri, kuri ceremoniju vēlas īpaši atšķirīgu vai noturētu konkrētā pulksteņlaikā. “Bija reize, kad jaunajiem astrologs bija izzīlējis minūti minūtē, cikos ir jāapprecas,” smaida A. Ozoliņa. Toreiz gan tā nav sanācis, jo pāris ieradies vēlāk. Tad vadītājai nācies improvizēt kāzu laikā un runāt citus vārdus.

Ceļos pie ģimenes
“Daudzus aizrauj teleseriāli, tā modernā un “pareizā” ārzemju pieredze, kā veidot attiecības un ģimeni,” atbild A. Ozoliņa, jautāta, kāpēc, viņasprāt, ne mazums pāru izvēlas attiecības oficiāli nereģistrēt. “Tomēr, kad tiek gādāts kopīgs mājoklis vai piesakās kāda atvasīte, tad bieži cilvēki atgriežas pie tādām pamatvērtībām kā laulība. Tomēr tam ir jābūt kam īpašam, nevis pa roku galam.”
Pāvilostas Dzimtsarakstu vadītāja atbalsta ideju, ka laulības varētu reģistrēt arī pie notāra. “Ne visiem cilvēkiem patīk dzimtsarakstu nodaļas. Tad pie notāra būtu iespēja vienkārši divatā izteikt savu vēlmi, parakstīt reģistru un oficiāli sakārtot attiecības.” Pāvilostā šogad apprecējušies divi pāri un saņemti četri laulību iesniegumi. Nodaļas vadītāja vēl savā pēdējā darbadienā, 12. jūnijā, savienos jaunu ģimeni un pēc tam no Pāvilostas ceļos gandrīz divus tūkstošus kilometru uz Angliju pie ģimenes.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Plāns B paliks neizmantots

Kategorijas