Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aktieri pierāda savu varēšanu sezonas garumā

IEVA KUPŠE

2015. gada 22. maijs 07:00

234
Aktieri pierāda savu varēšanu sezonas garumā

Liepājas teātra šīs sezonas pēdējais jauniestudējums režisora Regnāra Vaivara vadībā “Klibais no Inišmānas” savu pirmizrādi piedzīvojis. Sociālajos medijos un interneta komentāros izskan, ka šis darbs bijis labs veids, kā noslēgt sezonu. Jau pirms tās atklāšanas izraisījās daudz diskusiju, jo teātra direktors Herberts Laukšteins paziņoja, ka šosezon plānā nav neviena “kases gabala”. Bez kompromisiem veidos izrādes, kurām būs augstāks mērķis nekā peļņa. Sezona iesākās ar kustību izrādi “Indulis un Ārija”, bet noslēdzās ar letālu komēdiju.

Par likteņiem noslēgtā vidē
Mārtina Makdonas luga “Klibais no Inišmānas” sarakstīta 1996. gadā, par pamatu ņemot vēsturiski reālu faktu par filmas “Man of Aran” uzņemšanu. Lugas darbība notiek Inišmānas salā Īrijā 1934. gadā. Salas iedzīvotāji laiku vada, tenkojot viens par otru, līdz dienai, kad blakus salā ieradusies filmēšanas grupa no Holivudas – tā meklē aktierus iedzīvotāju vidū. Prom gribas tikt visiem, bet tas izdosies tikai vienam, jo tas, kuru paņems filmēties, tiks līdzi arī uz Ameriku.
Režisors R. Vaivars lugu raksturo tā: “Lugas varoņi ir kā pārauguši bērni. kurus nav skārusi civilizācija. Viņi šķietami runā ne par ko, mīdās uz vietas, atgremo vienus un tos pašus notikumus, taču tam pāri skan arhaisks un sentimentāls stāsts par dzimteni, nepiepildītu sapņu rūgtums, romantiska mīla un nebeidzami meli. Izrāde ir par cilvēku likteņiem noslēgtā vidē, par viņu sapņiem un ilgām.”
Skatītāja Marta Liepājas teātra mājaslapā izteikusies: “Izrāde, kurā ir gaumīgs humors, ik pa brīdim arī melnais humors, kuru ne katrs spēj saprast, bet man kopumā ļoti, ļoti patika. Izrādes laikā asaras mijās kopā ar smiekliem, un ik pa brīdim bija smiekli līdz asarām un asaras bez smiekliem. Izrādes stāsts daudz liek domāt par savstarpējām attiecībām, par cilvēcību, par smagumu, ko cilvēks spēj nest visu savu mūžu. Par to, cik nesavtīgi cilvēki var būt. Arī par to, ka spēka, rupjības, kontroles, mežonības izrādīšana var būt aizsargmehānisms, kas izveidojies pēc kāda pārdzīvojuma bērnībā kā vairogs, kas aizsargā pret šķietami nežēlīgo pasauli. Izrāde ir emocionāli un garīgi smags gabals, kas liek pieņemt un paskatīties uz pasaules nežēlību un skarbo dzīves realitāti.”

Nevar apmānīt, var pasūtīt
Saeimas deputāts Valdis Skujiņš par sezonas pēdējo jauniestudējumu teic lakoniski: “Patika!” Par gaumi nestrīdas, bet viņam ļoti paticis aktieru darbs, un abi ar kundzi novērtējuši viņu padarīto. “Profesionāli, talantīgi un labā līmenī,” viņš raksturo.
V. Skujiņš ir cītīgs teātra apmeklētājs un redzējis visas šīs sezonas izrādes, sezonu viņš vērtē kā izdevušos. “Ļoti patika “1984”, bet topa augšgalā ir “Paradīze”. Ļoti patika aktieru attieksme, viņi bija uzķēruši to fīlingu, kas aizrāva.” Deputāts apmeklējis arī plašu rezonansi izraisījušo Konstantīna Bogomolova darbu “Mans blasters ir izlādējies”. “Zināju, uz ko eju, un var arī tā veidot teātri. Imants Kalniņš sen atpakaļ teica tā: ja manu koncertu apmeklē kaut četri cilvēki, zinu, ka esmu trāpījis,” salīdzina V. Skujiņš.
Lai arī priekšroku teātra apmeklētājs dod “teātrim kā teātrim ar dekorācijām, skaistiem tērpiem”, tomēr sezonu vērtē kā interesantu. “Bijām uz opereti “Jautrā atraitne” – lūk, tas ir teātris un dzīvē man tas apkārt nenotiek. Bet nevienam ierocis pie galvas likts netiek un ar varu uz teātri nedzen,” viņš ironizē. Gribētos vairāk komēdiju redzēt, bet viņš vērtē, ka katrā izrādē var atrast, kur pasmaidīt. “Visvairāk cienu mūsu aktieru attieksmi un varēšanu, jo skatītāju jau apmānīt nevar, viņu var tikai pasūtīt,” smej V. Skujiņš. Viņš salīdzina ar savu skatuves pieredzi kā mūziķim, kad uz skatuves var sajust, vai skatītājiem patīk un vai ir kontakts ar publiku. “Un Liepājas teātrim ir!”

Žetons par daudzveidību
“Pēdējais sezonas jauniestudējums bija ļoti sirsnīgs, cilvēcīga izrāde. Man ļoti patika,” teic uzņēmuma “Lauma Lingerie” vadītāja Linda Matisone. Tā likusi aizdomāties par dzīves vērtībām, ikdienišķu saskarsmi un to, ka mīlestība pieejama ikvienam.
Aizvadīto teātra sezonu liepājniece vērtē kā ļoti daudzveidīgu. Repertuārā bijušas izrādes visām gaumēm. “Tieši daudzveidība padara teātri bagātu. Neviena izrāde neatkārtojas stila ziņā – no provokatīvas kā “Mans blasters ir izlādējies” līdz pilnīgai fantāzijai kā “Zelta pods”. Garlaicīgi nebija ne mirkli,” atzīst L. Matisone. Personīgi tuva bijusi “Paradīze”, kur daudz runāts par cilvēciskajām vērtībām. Pēc izrādes bijušas pārdomas un analīze. “Žanna” šķitusi ļoti mūsdienīga izrāde ar lielisku aktierspēli. “Bogomolovs savukārt katram jāvērtē pašam. Kādam nepatīk, kādam savukārt ļoti patīk. Es noskatījos izrādi līdz galam, jo gribēju saprast, ko režisors vēlas pateikt. Šo to sapratu, šo to ne līdz galam. Izrāde vēl ilgi tur savā varā un liek domāt un pārrunāt. Galvenais – ka neatstāj vienaldzīgu, un tas teātrī ir galvenais.” Tieši par sezonas daudzveidību L. Matisone teātrim saka lielu paldies un dod žetonu. “Saturs var patikt vai nepatikt, bet jānovērtē ir mūsu aktieru darbs. Viņi ir fantastiski un spēj nospēlēt dažāda žanra izrādes.”

Direktors neiet pavadā
Teātra kritiķis Normunds Akots Liepājas teātra pēdējo sezonas jauniestudējumu vērtē kā ļoti tradicionālu. “Regnāram nav īsti izdevies atrast izrādes koncepciju, stāsts ļoti vienkārši pārstāstīts, mazliet garlaicīgs,” vērtē N. Akots. Lai gan lugas autors nebūt nav vienkāršs, jo savos ārēji netradicionālos cilvēkos ieliek daudz dažādu slāņu, tas nebūt nav viegls darbs, pat smagnējs, jo liek paskatīties uz dažām tēmām, par ko negrib ikdienā runāt, domāt, norāda kritiķis. “Daļa Liepājas publikas gaida šāda veida iestudējumu pēc visa, kas šosezon bijis un it īpaši pēc Bogomolova. Luga ir laba, tomēr trūkst režisora attieksmes. Režisoram tomēr jāgrib parādīt kaut ko no sevis, manuprāt, Vaivars zaudējis kaut ko no sava huligānisma. Bet aktieru darbs tiešām labs.”
Aizvadīto teātra sezonu kritiķis vērtē kā izdevušos. “Priecē, ka Herberts Laukšteins ir uzstādījis savus mērķus, uz ko viņš arī mērķtiecīgi virzās. Priecē, ka viņš nemēģina iet kāda pavadā un virza skatītājus uz augšu,” teic N. Akots. Šīs sezonas jauniestudējumos kritiķi priecējusi formu dažādība. “Nenovērtēts darbs, manuprāt, ir “Indulis un Ārija”. Par to tiešām brīnos, jo darbs ir interesants un rosinošs. Kustībā un zīmējumos saliktas rosinošas asociācijas, kas liek domāt arī par mūsu pašreizējo stāvokli. Arī tagad publika šķobās, izdzirdot, ka nav teksta, tas mulsina,” secina N. Akots.
Formas un satura ziņā interesants viņam šķitis arī “1984”. “Man gan pietrūka smalkāks Orvels, bet skatāmības ziņā režisore (Laura Groza-Ķibere – red.) atradusi formu, kas ir spilgta un piesātināta, lai publika vispār interesētos par šo smago gabalu.” Savukārt par “Zelta podu” kritiķim sakāms viens: režisors Jans Villems van den Boss pāršāvis pār strīpu. “Doma un pieeja laba, bet izrāde ir ļoti sastiepta. No profesionālā viedokļa, aktieri izdarīja visu perfekti, bet režisors pāršāva pār strīpu.” Izrādes “Žanna” un “Paradīze” N. Akots vērtē kā viduvējas. “Pārāk vienkāršotas. “Paradīze” par vāju priekš tēmas, ko režisors gribēja pacelt,” teic N. Akots. Savukārt K. Bogomolovs Liepājas teātrī esot kaut kas ļoti savdabīgs. “Publikai tas ir ļoti smags pārdzīvojums gan teātra valodas, gan tēmas ziņā. Režisora izteiksmes veids ir ļoti netradicionāls un ļoti tālu no tā, ko mēs esam pieraduši redzēt uz skatuves. Neparasts veids, kā strādāt ar tekstu. Bogomolovs ir mazliet trenētai publikai, kas grib redzēt un pieņemt teātrī kaut ko savādāku.”
N. Akots norāda, ka aktieri Liepājā joprojām ir abi un izpilda visu, ko no viņiem prasa. “Pēdējā izrādē varbūt likās mazliet saguruši, bet tas saprotams, jo sezona bijusi gara un smaga,” novērtē kritiķis.