Svētkos dižojas ar talantiem un tradīcijām

2015. gada 25. maijs 08:06

1787

Svētkos dižojas ar talantiem un tradīcijām

Ar kārtīgu jampadraci, iepirkšanos un izēšanos – svinēšanas labākajās tradīcijās – Liepājā atzīmēja pilsētas vārda dienu jeb Līvas ciema svētkus. Lai arī ar laiku bija kā ar bitēm, promenāde ņirbēja no viesiem, māksliniekiem, amatniekiem un mājražotājiem, bet gaisā savijās aromātu gamma – no kāpostu un desiņu līdz konfekšu un saldējuma.
“Piparkūkas tāpat kā večiem alus – vai tad tikai pa Jāņiem?” retoriski jautā piparkūku māksliniece Aija Sūna un uzsver – šis gardums ir gadatirgus neatņemama sastāvdaļa. Viņa pati gatavo mīklu, kas īpaša ar to, ka margarīnu aizstāj īsts sviests un pati izdomā piparkūku dizainu. To palīdz paveikt cepējas vīrs, kurš taisa kārumu formiņas. Pēc piparotā garduma roku stiepj mazais Andris Elmārs Akots. Vai nebūs žēl ēst tik skaistu? “Nē, viņš zina, ka piparkūkas ir ļoti garšīgas. Nevienu gadatirgu nevaram palaist garām, tās nenopērkot. Ēdīsim uzreiz, nav ko ciesties,” smaida Solvita Moiseičuka no Cīravas pagasta.

Gatavojas nedēļām iepriekš
Īpaši šai reizei Cīravas mednieki devušies tās puses ārēs un nobliezuši mežacūku, ko gardā zupā pagatavojuši Cīravas profesionālās vidusskolas ēdienu gatavotāji. Zupa virās tupat uz vietas un kopā ar īpašā pannā gatavotām bada pankūkām radīja vilinošu aromātu, kas skolas stendam piesaistīja ļaužu rindas. Uz pankūkām svinētāji nekurn gaidīt pat, kamēr mīklu uzjauc no jauna, jo katra svaigā porcija zibens ātrumā tiek izcepta un izķerta. Arodvidusskolā šim tirgum gatavoties sāka jau pirms divām nedēļām, pastāsta ēdienu gatavošanas skolotāja Rota Reboka – tad tika izplānota ēdienkarte un sastāvdaļu sagādāšanas ceļi. Pagājušās nedēļas sākumā ar medalus gatavošanu iesākās praktiskā ēdienu un dzērienu meistarošana. Medalus sastāv no rupjmaizes, medus, cukura, citrona un tā sulas, rauga un arī piparmētras.
“To taču nevar teikt!” atrunājas maizes cepēja Olga Dūrēja, jautāta, kāda ir viņas interesanto formu kukuļu slepenā sastāvdaļa. Meistare ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi teic, ka katru cepšanas reizi maizes garša nedaudz atšķiras, kaut visu laiku pieturas pie vienas receptes – “tas jau nav kā ar datoru”, smejas O. Dūrēja un pastāsta: “Kāds tehnologs esot teicis: kamēr cilvēki cep maizi, tikmēr viņi mācīsies to darīt.” Šogad Līvas ciema svētkos ir plašāka kultūras pasākumu programma nekā citkārt, nospriež cepēja.
Salds siers ar žāvētiem augļiem – tādu turpat tirgus placī gatavo Laila Zuļģe no Rucavas. Sākotnējā ļaužu skepse zūdot kā nebijusi, tikko kā pircēji pagaršo mazu paraudziņu. Vienu sieru var uztaisīt aptuveni stundas laikā, un tas gatavs ēšanai arī silts. Sējējai darba pilnas rokas, jo netradicionālajam sieram piekritēju ne mazums.
Liepājā plēš visvairāk
“Jā, man ir pacietība jau 24 gadus,” atjoko pinēja Antra Kalēja, kad “Kursas Laiks” uzteic viņas rūpīgo darbošanos. Izrādās, A. Kalēja gatavo klūgu, lai varētu sākt pīt groziņus. Sagatavošanās process pirms pašas pīšanas ir visai garš, tomēr, ja labi gribot, arī dienas laikā vidēja izmēra ķocīti var uzdarināt. Toreiz, pirms gandrīz ceturtdaļgadsimta, A. Kalēju ar šo nodarbi aizrāvis vīratēvs. Viņa izmācījusies tirdzniecību, bet nemaz nepatīkot andelēties. Runājot par šo nodarbi, pinēja teic – lai arī groziņi nav lēti, pircēji tomēr ir.
Asari, reņģes, vēja zivis, mencas, līdakas, kas gan jau apēstas, un citas zivis – to visu iepriekšējā vakarā jūrā noķēris Aivars Ceļadoma no Jūrmalciema. Viņš regulāri jūrā brauc kopš, kā pats saka, “brīvās Latvijas”. Labākais laiks, lai dotos zvejā, ir tad, kad nav vēja un kad jūra nav aizsalusi. Viņš nav no tiem zvejniekiem, kuriem pašiem zivis negaršo, jo bauda tās labprāt. Pats arī lomu tīra un ķidā. Promenādē tirgotājam konkurentu diezgan daudz, tomēr ar tirgošanos vedas labi. “To, kas cilvēkiem garšo, nosaka maciņa biezums. Citreiz pensionārs nopērk gabaliņu auksti kūpinātu lasi par pieciem eiro un nedēļu brokastīs ēd lašmaizes un jūtas kā ministrs,” par novēroto smaida A. Ceļadoma. Viņam tirgošanās ir ierasta lieta, iepriekš to darījis Liepājas Pētertirgū, bet to nācās izbeigt lielās maksas dēļ – par vietu tur 30 eiro dienā jāmaksā. “Ja man tik daudz jāsamaksā tikai par vietu un vēl jānokūpina, tad pašiem nekas nepaliek. Nekur Latvijā nav tik dārgs tirgus kā Liepājā. Vidēji ir trīs līdz 15 eiro. Ventspilī – 13, Saldū – 11, bet ne jau 30.”

Iepērkas uz nebēdu
“Šodien šeit esmu pamatīgi iztērējusies – 40 eiro! Paņēmu naudiņu katram gadījumam un beigās iztērēju visu. Nopirku ādas maciņu un visādus niekus. Vēl paēdām desmit vietās,” smejas Gunta Šlosberga no Pērkones puses. Viņa teic, ka pasākumā labi atpūtusies, pēc mirkļa jāsteidz skatīties, kā mazmeitiņa uzstāsies kopā ar bērnu deju kolektīvu “Krustiņi”.
Starp visiem citiem lieliem un maziem svinētājiem “Kursas Laiks” pamana lielo balto suņu meiteni Grētu. Viņa kopā ar saimniekiem Dainaru Albuži un Lieni Jakubovu atbraukusi no Rīgas. Papīros rakstīts “Krievu vēja suns”, un Grēta tam atbilstot pilnībā, jo, kad ātri ieskrējusies, viņa nobremzēt sevi mēģina, griežot garo asti kā propelleru. Suņu meitenes izmērs ir iespaidīgs, pie skatieniem saimnieki un jau esot pieraduši. “Kā kucēns viņa bija tik liela kā jūrascūciņa,” par gadu veco suneni saka saimnieks.
Liepājas vārda dienu atzīmēja visu nedēļas nogali. Šogad amatnieki, mājražotāji un mākslinieki izcēla latviešu tradicionālās kultūras, īpaši pilsētā radītās, daudzveidību.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Svētkos dižojas ar talantiem un tradīcijām

Kategorijas