Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pie Liepājas ezera dzīve sākusies

JĀNIS GOLDBERGS

2015. gada 27. maijs 07:00

3804
Pie Liepājas ezera dzīve sākusies

Liepājnieks un radio “SWH” valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics pilsētnieku atpūtu vējainā un vēsā laikā savulaik raksturoja tā: “Pie septiņām ballēm liepājnieki piknikot pārceļas pie ezera.” Kā izrādās, tur ne tikai atpūšas un pikniko, rosība ezera krastā rit pilnā sparā.

Ezermalas iela visā garumā liecina par liepājnieku skatiem uz ezera pusi. Jau sākušies Jūrniecības koledžas jaunā Mācību centra sakopšanas darbi, mazliet tālāk pašvaldības uzstādīta laipa laivu nolaišanai ūdenī. Savukārt Zirgu salā laivu būdu īpašnieki ceļ, būvē, dibina kooperatīvu un, protams, ķīvējas par vietām ezermalā. Zirgu sala kļuvusi arī par paklīdušu kaķu mitekli. Te viņus barot brauc Sergejs Ņefjodovs no Kūrmājas prospekta. Vecajā ostmalā kā zvirbuļi uz drāts satupuši makšķernieki. Vēl nekas lāga neķeras, un priekšpusdienā vēl aizvien slēgts “Ankia” laivu nomas punkts. Salīdzinoši daudz sakoptāka ezermala ir Amatas ielā, laivu kooperatīvā “Straume”. Arī sastaptie laivu būdu īpašnieki mierīgāki, jo kooperatīvs darbojas sen un visi ķīviņi sen atrisināti. Visbeidzot Liepājas ezera krastā var doties vērot putnus. Pa laipu, kas sākas E. Tisē ielā, var doties līdz pat ezeram. Iespaidu bojā ķēpātāju nedarbi un atkritumu nobēdzinātāji.

Kļūst sakoptāks
Braucot pa Ezermalas ielu un lūkojot Liepājas ezera virzienā, ir iespaids, ka šeit nav saimnieka, tomēr jau šobrīd skaidrs, ka pēc laiciņa ezera piekraste būs daudz sakoptāka. Nogriežoties no Dzelzceļa tilta, vīd izdemolētas laivu būdas. Te drīzumā būs Liepājas Jūrniecības koledžas Mācību centrs, sola īpašuma pārvaldnieks Zigfrīds Galbāliņš. Viņš “Kursas Laika” acupriekšā krūmoto īpašumu padarīja skatāmu. “Es te saimniekoju katru dienu, bet naktīs atstāju Argo. Tad te neviens neienāks,” sargsuni slavē Z. Galbāliņš.
Mazliet tālāk Ezermalas ielā uzstādīta jauna peldošā piestātne. Tā tapusi ar Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Riverways” atbalstu. Domāta tūristiem, bet labi noder arī Liepājas ugunsdzēsējiem. “Te ir visērtākā vieta, kur paņemt ūdeni nepieciešamības gadījumā. Nupat kā beidzām mācības,” atpūzdamies klāsta Liepājas depo ugunsdzēsēji.

Kaķu ir vairāk
Pa ceļam uz Zirgu salu “Kursas Laiks” sastop makšķernieku Sergeju Ņefjodovu. Viņš visas ezerā saķertās zivis izbaro Zirgu salas kaķiem. “Nesu arī savas mājas kaķiem, lai jau ēd! Šodien zivis ķērās slikti, jo auksts, tādēļ sanāca tikai šiem,” stāsta S. Ņefjodovs. Viņš novērojis, ka klaiņojošo kaķu kļuvis krietni vairāk, un pat lūdzis tos aktīvāk sterilizēt. “Dzīvoju Kūrmājas prospektā. No mūsu mājas rakstījām vēstuli, lai kaķus sterilizē, bet šķiet, ka tas nav noticis, jo manā sētā vien kādas trīs grūsnas kaķenes staigā. Es nevaru viņus nest uz “jūras skolu”, tāpēc baroju. Arī mazos, kad tie piedzimuši, ārstēju. Viņi jau ir dzīvi. Ar šo problēmu jācīnās ātrāk, arī te Zirgu salā. Klaiņojošo kaķu ir ļoti daudz,” pastāsta makšķernieks.
Kaķu sterilizācija, pēc S. Ņefjodova domām, Liepājā apsīkusi un tādēļ dzīvnieki strauji vairojas. “Lūk, no šiem tikai vienam austiņa iešņāpta. Tas nozīmē, ka sterilizēts. Visi pārējie kaķi ir pirmziemnieki. Re, kādi kārni un maziņi! Vēl pērn bija kaķēni,” lēš S. Ņefjodovs.

Rosība un ķildas
Zirgu salas laivu būdas, šķiet, ir padomju laiku norieta būvniecības paraugs. Te viss ir juku jukām un paši īpašnieki vairs nevar satikt, jo viens otram priekšā šķūni uzcēluši. “Nu re, re, kā tas šķūnis te stāv! Es te gribu smuku laivu piestātni uzbūvēt, bet tas šķūnis man virsū uzkritīs vai arī mazbērniem. Kam tas der?” taujā 123. būdas īpašniece Tatjana. Kaimiņš graustu nost negrib jaukt, jo iekšā tur malku.
Toties, kad Tatjanai pajautā par aktīvo atpūtu, viņas seja atplaukst un visi strīdi pazūd kā nebijuši. Vairs ne uz domi sūdzēties, ne ar kaimiņu rāties. “Bijām jau ezerā, ķērām zivis, un dārziņš aiz laivu būdas arī apstādīts,” lielās sieviete.
“Kursas Laiks” apmeklēja arī laivu būdas Amatas ielā. Te cita kārtība. Daudz tīrāks un sakoptāks, jo laivu kooperatīvs jau sen nodibināts un viss sakārtots. Zirgu salas būdu īpašniekiem viss vēl priekšā.

Kur tikt pie laivas?
Šāds jautājums rodas daudziem. Daži norāda, ka var sarunāt ar privātajiem, bet zinātāji teic, ka jāzvana uzņēmumam “Sofijas laivas” vai “Niknās laivas”. Abi pievedot klāt. Tiesa, pieved. Tikai zvanīt ieteicams iepriekš, jo siltā laikā laivas brīvdienās pasūtītas jau nedēļām uz priekšu.
Cerīgi izskatījās arī pie SIA “Ankia” makšķernieku namiņa Vecajā ostmalā. Pietauvotas pāris laivas, iespējams, ka tās kāds iznomā, tomēr vēl nebija skaidrs, vai namiņš darbojas vai tikai piedzīvos savu lielo atklāšanu, jo “Kursas Laiks” pie aizslēgtajām durvīm tā arī neuzgāja darbalaikus. Tas, ka namiņš darbosies šomēnes, tika solīts, saņemot Liepājas pašvaldības līdzfinansējumu 7000 eiro apmērā. Būšot kafejnīca, katamarānu noma, tūrisma piederumu veikals. Arī īpašniekus “Kursas Laiks” jau redzējis, piedaloties orientēšanās sacensībās “Liepājas pēdas Liepājā”. Šeit bija viens no pieturas punktiem. Atliek tikai sagaidīt, kad šeit, iepretī Atteku salai, sāksies īsta vasaras rosība.

Sakoptās vietas sacūko
Nekas cits kā vien paši pilsētas iedzīvotāji uztur savu ezermalu. Vietām tā ir nesakopta un mežonīga, bet citviet domāts par pilsētnieku un tūristu ērtībām. Tā, piemēram, par iecienītu tūrisma objektu un romantisku pastaigu galamērķi liepājniekiem kļuvis putnu vērošanas tornis E. Tisē ielā.
Pie PET pudeļu konteinera kāds gudrinieks atstājis trīs plastikāta maisus ar pudelēm. Slinkums vien bijis tās samest konteinerā. Kādreiz informatīvie stendi laipas malā izskatījušies pievilcīgi, bet tagad ķēpātāju noķengāti. Krāsu švīkas un rupjības mazliet aizēno ievadu putnu vērošanai, tomēr kopumā vietu var ieteikt tiem, kuri uz Liepāju atbrauc pirmo reizi.
Gružu nobēdzinātāju nedarbi vērojami arī citviet ezermalā, un, šķiet, tā ir problēma, kuru nav iespējams atrisināt ar sodiem un policijas pastiprinātu uzmanību. “Tas īpaši ir jāizdomā, lai sakravātu milzu maisus ar atkritumiem un nomestu tos kaut kur grīslienā. Visiem taču ir konteineri pie mājām. Manuprāt, tie ir neganti cilvēki, kas tā dara,” spriež E. Tisē ielā sastaptais Seņa Konopļovs.