Bezdarbs "upurus" nešķiro

2015. gada 27. maijs 07:00

201

Prieks par izlaidumu, mācību noslēgumu un skolēnu vasaras brīvdienām daudziem jauniešiem mijas ar mūžam svarīgo jautājumu – kā lai nopelna naudu? Darba tirgus nežēlo pat pieredzējušos un diplomētos, tomēr vasara ir laiks, kad drūmie bezdarba rādītāji uzlabojas un čaklām rokām darāmais atrodas biežāk.

Bezdarbs Liepājā un apkaimes novados samazinās – šādu ainu atklāj Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Tomēr šķietami pozitīvās tendences ir pārejošas – darba ir vairāk tikai vasaras sezonā, kad viesnīcām, kafejnīcām un labiekārtotājiem nepieciešami papildspēki. Lai arī šādi darbi nesniedz ilgstošu nodrošinājumu, mūsdienu situācijā uz to nevar koncentrēties, uzsver vadītāja: “Šodien nevienam vairs nekādas garantijas nav. Tikai padomju laikos cilvēks pirmajā darbavietā varēja nostrādāt visu mūžu.”
Filiālē novērots, ka gados vecāki cilvēki šai pārmaiņai nespēj pielāgoties un bieži atsakās no pagaidu darbiem. Arī jauno paaudzi strādāt aģentūras atbalsta pasākumā “Subsidētā darba vieta jauniešiem”, kas piedāvā slēgt darba līgumu uz gadu, nākas mudināt pieteikties. “Mums jautā – ko es darīšu pēc tam? Nostrādā gadu – gadu tev ir alga, varbūt darba devējam iepatīcies un viņš pieņems pastāvīgā darbā,” ainu iezīmē D. Baumane.

Iebīda darba tirgū ar dubultu algu
Šī “subsidētā darba vieta” ir viens no NVA organizētās programmas “Jauniešu garantija” atbalsta pasākumiem. Programmā jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās vai nestrādā, var pieteikties šai darba vietai vai pasākumam “Pirmā darba pieredze jaunietim”. Projektu pamata doma ir dot zināšanas un sākuma pieredzi darbā.
Liepājas nodaļa reģistrējusi vairāk nekā tūkstoš divsimt projekta dalībnieku no pilsētas un apkaimes novadiem, tomēr tik lielam rādiusam tas ir par maz, spriež vadītāja. “Bieži jaunieši saka, ka viņus nelabprāt pieņem darbā. Tāpēc šī programma palīdz gūt pirmo darba pieredzi.” Pusi no samaksas – ne lielāku kā minimālo algu – maksā aģentūra, bet otru pusi pēc saviem ieskatiem – uzņēmums, ar ko NVA sadarbojas. “Piemēram, ja darba devējs saka, ka maksās 400 eiro, tad mēs dosim 200. Savukārt, ja darba uzņēmums gatavs dot 800, mēs 400 nemaksāsim, bet paliksim pie 360,” skaidro D. Baumane. Vai šādas summas arī dzīvē apgrozās? “Jā, pat 600 un 700 eiro maksā subsidētās darba vietās,” atbild vadītāja un pastāsta, ka arī projektā iesaistītie uzņēmumi saņem naudu par to, ka pieņem jauniešus. Pieņemot darbā jaunieti ar invaliditāti, ir pavisam citi noteikumi, termiņi un summas. Savukārt programma “Pirmā darba pieredze jaunietim” paredzēta, lai darba vidē ievadītu tikko skolu absolvējušus cilvēkus bez pieredzes.

Jaunieši darbu uzsaka “savā stilā”
Tikko uzsākot darba gaitas, cilvēki uz piedāvāto atalgojumu reaģē dažādi, novērots filiālē – vieniem galvenais ir iekļūt apritē, bet citiem prioritāte ir atalgojums. “Dažs labs filozofē, ka 500, 600 un 700 eiro ir par maz.” Tāpat arī atbildības izjūta un vēlme strādāt atšķiras. “Ir ļoti dažādi – gan labie piemēri, gan arī cilvēki ar alkohola problēmām, kuri pazūd uz trīs nedēļām. Tad darba devējs mums zvana, mēs visi meklējam. Protams, cilvēku atlaiž. Vēl ir situācijas, kad jaunieši, ja negrib strādāt, nevis informē priekšniecību, bet vienkārši neierodas. Vakar vēl strādāja, neteica nevienu vārdu, neradīja ne mazākās aizdomas, bet šodien vienkārši nav atnācis un neatbild zvaniem. Vēl dažiem nepatīk, ka agri sākas darbs.”
NVA prakse rāda, ka vecuma grupu, kurai darbu atrast būtu visgrūtāk, nav iespējams izdalīt. “No vienas puses šķiet, ka tie ir cilvēki pēc piecdesmit gadiem, taču no otras puses redzam, ka arī jauniešiem nav viegli un pat ar iegūtām kvalifikācijām un vairākām augstākām izglītībām nav, kur strādāt,” saka D. Baumane. Viņas pieredze rāda, ka ļoti pieprasīta ir elektriķa profesija, tomēr maz jauniešu izvēlas to apgūt. “Šī profesija tiek salīdzinoši labi atalgota, un labu elektriķi neviens uzņēmums negribēs zaudēt.”

Dārdzības dēļ nevar atļauties dzīvot mājās
“Katrā novadā ir lielāki vai mazāki uzņēmumi un darba devēji, tomēr par pozitīvām izmaiņām bezdarba rādītājos ir dzirdams reti,” saka NVA Liepājas nodaļas vadītāja un norāda, ka uzņēmumiem laukos trūkst darbaspēka, jo cilvēki ir vai nu aizbraukuši, vai cīnās ar atkarības problēmām. “Ļoti liels procents lauku iedzīvotāju patiesībā nav spējīgi strādāt. Degradācija dažreiz ir tik traģiska, ka cilvēks darbā iztur tikai kādas pāris stundas. Citi savukārt saņem algu un to nodzer. Tā jau ir stadija, kad cilvēks ir pieņēmis, ka tā viņš dzīvos visu atlikušo mūžu.”
Pāvilosta ir viena no pilsētām, kur vasaras sezonā ir daudz atpūtas vietu, tāpēc arī darba roku vajag vairāk, saka domes projektu koordinatore Vizma Ģēģere. “Darbu var atrast, tikai pašiem aktīvi jāiet meklēt. Nevajag paļauties uz mammu, bet pašam iet pie vadītāja un piedāvāt savu darbu.” Lai arī siltajos gadalaikos situācija darba jomā novadā uzlabojas, atrast pastāvīgu darbu gan varētu būt problemātiski, atklāj V. Ģēģere. “No Pāvilostas jaunieši aizplūst arī tāpēc, ka šeit nav, kur dzīvot. Par Rīgas cenām nopirkt māju vai dzīvokli šeit neviens nevar atļauties. Jauni cilvēki aizbrauc uz Rīgu mācīties un tur arī paliek. Cits saka, ka labprāt dzīvotu Pāvilostā, bet nevar to atļauties. Savukārt tas ietekmē mūsu skolu, jo bērnu skaits strauji samazinās,” apburto loku iezīmē projektu koordinatore.

Nestrādājošie nelegālos ienākumus slēpj
“Protams, pie mums ir bezdarbs, ir arī slēptais bezdarbs, kas ir lielāks, nekā norādīts oficiālajos datos,” atklāj Pāvilostas novada Sociālā dienesta vadītāja Ildze Agita Balode. No Pāvilostas līdz Liepājas NVA filiālei ar autobusu aizbraukt sanāk diezgan dārgi, rēķina vadītāja, tieši tāpēc bezdarbnieki pažēlo naudu un neaizbrauc reģistrēties. “Man īsti neticas, ka ar garantēto minimālo ienākumu – 49 eiro – pabalstu mēnesī var iztikt. Es domāju, ka ļoti daudzi savus nelegālos ienākumus slēpj,” prāto I.A. Balode.
Aizputē Sociālā dienesta redzesloka bezdarbnieki, kuriem piešķirts trūcīgā statuss, izdzīvo šādi – saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pārtikas pakas, arī medicīniskā palīdzība ir par velti, uzskaita Aizputes novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Mairīte Alfuse un atklāj, ka šāda sistēma ir ačgārna. “Piemēram, runājot par pārtikas pakām – pie mums vēršas tante, kurai ir milzīgas veselības problēmas un ļoti niecīga pensija. Par mazo naudiņu ir jāsamaksā gan operācija, gan zāles. Pensionārei šāda pārtikas paka būtu kā atrasta, bet nepienākas. Savukārt gadās, šī pārtika jāizsniedz cilvēkiem ar alkohola atkarību, kuri nemaz nevēlas risināt savas problēmas. Tas nav pareizi.”
Arī Liepājas pusē var novērot, ka diezgan daudz cilvēku darbu nemeklē un iztiek no pabalstiem un neoficiāliem ienākumiem, atklāj vadītāja. “Bēdīgākais ir tas, ka garantētie valsts pabalsti daļai ļaužu ir pietiekami. Skumji, ka cilvēki ir samierinājušies ar šādu dzīvi un līmeni un praktizē to paaudzi no paaudzes,” atklāj NVA Liepājas filiāles vadītāja D. Baumane.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bezdarbs "upurus" nešķiro

Kategorijas