Govju turēšana Pāvilostā iznīkst

2015. gada 29. maijs 07:00

878

Vēl 1977. gadā Pāvilostā bijuši divi prāvi govju ganāmpulki, tagad Āris Vaskops savu vienīgo brūnaļu, gluži kā vēstures liecību, izved pasiet Dzintaru ielai piegulošajā pļavā. “Pēc šīs, nezinu, vai gribēsim ņemt vēl vienu gotiņu,” atklāj saimnieks. Kaimiņiene Vizma Ģēģere govs vietā tagad tur kazas. Sak, kaza – tāds pensionāru lopiņš.

Skolas puikām – darbs
V. Ģēģere uz Pāvilostu dzīvot atnākusi 1977. gadā un atceras, ka bijuši divi prāvi govju ganāmpulki. Sievas maksājušas ganiem un bijušas priecīgas, ka kāds lopiņus pieskata un ganos izdzen. “Mani zēni arī ganos gāja. Paši konfektēm un limonādei vasarā naudu nopelnīja,” stāsta pāvilostniece.
Govis turēt daudzi pilsētnieki pārtraukuši jau padomju gados, zina Āris Vaskops. “Siens bija jāvāc ar rokām, jāved no tālienes. Labums gan bija – izpļāva visas malas, tomēr tās bija pamatīgas rūpes. Esmu dzimis 1954. gadā. Visu bērnību un jaunību gotiņas ir bijušas, tā nu turos pie savas brūnaļas, bet tagad ar sievu domājam, ka vairs nevajag. Visu jau dara, lai nebūtu mūsu Latvijas brūnās, bet tās raibās īsti nav mūsu,” stāsta Ā. Vaskops.

Prasības visiem vienas
Jautāts, kādēļ grasās atteikties no pašu piena un krējuma, brūnaļas turētājs uzsver, ka tas nav slinkums, bet drīzāk izmaksas, kas ik gadu pieaug. “Jāmaksā ir par visu. Par “auskariem”, par sēklošanu, par dokumentiem. Vienas govs īpašniekam ir tādas pašas prasības kā lielsaimniekam, un iznāk, ka vienas govs turēšana ir tāds luksusa pasākums,” paskaidro saimniece Daina Vaskopa. Izrādās, ka pat īstu bulli gotiņai pagādāt nedrīkst, jo tad teļu kautuvē neņems, bet pašiem tik daudz gaļas uzreiz nevajag. “Sēklošana tikai no mēģenes, tagad jau esam Eiropā,” viņa saka.
Izmaksas palielina arī tas, ka viena lopiņa dēļ traktoru nepirksi, bet lauku apstrādei tehnika jānomā. “Slaukt ejam pa kārtai. Visiem darba pietiek un piens garšo, bet tas iznāk dārgāks nekā veikalā,” lēš saimniece.
Smalkāk izjautāti, Vaskopi pastāsta, ka vēl divas gotiņas ir Modrim Arājam Sporta ielā. “Ja izbeigsim turēt govi, vēl divas Pāvilostā paliks,” atklāj Ā. Vaskops.

Aizvieto ar kazām
Vizma Ģēģere iepriekš arī turējusi gotiņu, bet jau labu laiciņu pievērsusies kazām. “Pensionāram šie dzīvnieki ir piemērotāki. Vieglāk valdīt un noganīt. Zemīte mums ir tepat Sakas upes malā. Divām kazām un trīs kazlēniem pilnīgi pietiek zāles. Arī siena daudz nevajag,” stāsta V. Ģēģere. Gaļai papildus saimniece tur trušus. Lai kazu ganāmpulks vairotos un būtu piens, pāvilostniece iegādājusi āzi no ārzemēm. Jautāta, kādēļ ārzemju “velnaģīmis” pagādāts, viņa atklāj, ka vietējie neganti ožot. “Par ārzemnieku man teica, ka smakas praktiski nav. Vēl jau nekas nav zināms, āzītim tikai daži mēneši. Tāds brūns un ļekanām ausīm. Pavisam ne kā Latvijas āži. Kad nāks lielāks, tad jau redzēsim, vai ir tā āža smaka vai nav. Ja būs par traku, tad jau nevarēs tādu turēt,” par kaimiņu labsajūtu domā V. Ģēģere.
Piena no kazām pensionāriem pietiek. Vien kazlēnu laikā mazie kazas izēdot. “Vēl gribu iemācīties kazas sieru siet. Esmu jau mēģinājusi, tomēr tāds labs nesanāca. Laikam būs jāiet kādos kursos,” spriež saimniece.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Govju turēšana Pāvilostā iznīkst

Kategorijas