Skaistā dārzā kafija garšo labāk

2015. gada 3. jūnijs 07:00

3067

“Gan savā dārzā, gan centrā – ja nav sakopts, negribas skatīties,” smejas dārzkopības pulciņa “Sārtene” vadītāja Marta Rolmane, un viņai pievienojas kolēģe Velta Citskovska. Abas daiļdārznieces ir Pāvilostas patriotes un savu mīlestību pret ziediem un pilsētu apvieno apkārtnes izdaiļošanā.

Ar skaistu dārzu iekopšanu un ziediem Marta Rolmane un Velta Citskovska aizrāvušās jau vairāk nekā 25 gadus – kopš dārzkopības pulciņa “Sārtene” pirmsākumiem. “Krievu laikos vienu brīdi bija tāds bums, ka jāapvienojas dažādos dāmu klubiņos,” atceras V. Citskovska. Pāvilostā izveidojušies divi šādi grupējumi – vienā apvienojās skaistu dārzu mīļotājas, bet otrs vairāk bija paredzēts pensionāru aktīvas sabiedriskās dzīves uzturēšanai. “Sārtene” kopš tā laika nav pārstājusi rušināties un visus šos gadus gādā, lai Pāvilostas centra puķu dobes sakoptības ziņā neatpaliktu no pašu dalībnieču iekoptajiem dārziem.
M. Rolmani un V. Citskovsku var dēvēt par pulciņa mugurkaulu, jo abām tas sirdī kopš “Sārtenes” pirmsākumiem. Šobrīd pulciņā kopā iesaistījušās 12 dalībnieces. Gadu gaitā apvienības vadītājas ir mainījušās, tagad lielākā atbildība gulstas uz M. Rolmanes pleciem. “Viņa ir mūsu sirds un dvēsele,” kolēģi uzteic V. Citskovska. “Ilgi mēs viņu mēģinājām pierunāt uzņemties šo pienākumu. Martai ir vairāk darba tāpēc, ka viņai grūti deleģēt pienākumus citiem. Parasti nevienam nav laika un ir dažādi iemesli, kāpēc nevar dobi sakopt. Tad Marta paņem savu kaplīti un šķērītes – aizskrien, apkaplē un apgriež, lai būtu smuki.”

Liels rēķināšanas darbs
“Ejam uz domi un sakām, ka mums vajag stādus, zemi un mēslojumu,” par to, kā “Sārtenes” čaklās rokas kārto praktiskas dabas jautājumus, stāsta daiļdārznieces. “Nevar jau nemaz stāstīt – Simtgades parkā vienā dobē iestādījām pie 400 stādiem,” smaida V. Citskovska. Viņa stāsta par dobi, kas veidota liela Latvijas karoga formā. Patriotiskā dobe tapusi no leduspuķēm, jo šī šķirne nav tik cimperlīga un neprasa ļoti rūpīgu kopšanu. Tomēr tik vienkārši nemaz nav bijis, pastāsta mākslas darba autores. “Kādai jābūt ziedu markai un formai, kā tos izkārtot? Kā zināt, cik stādu karogam vajadzēs?” tie bija jautājumi, uz kuriem bija jārod atbildes. “Ņēmām podiņus, mērījām attālumu, skaitījām, rēķinājām – cik liels karogs būs, cik vajadzēs baltās, cik sarkanās rindas. Jābūt jau kaut cik līdzīgam karogam,” abas atceras lielo darbošanos. Turklāt līdzībai jābūt arī ārējo kontūru apveidā – ar auklu un mērinstrumentu bijis jāuzmana, lai viss būtu taisni.
Kad šķietami grūtākais paveikts – izrādījies, ka arī karogam līdzīgu sarkano toni atrast nav viegls uzdevums. “Skatāmies, ir sarkani stādiņi, bet vidū rozā zieds. Tas neder!” Karogu veido astoņas leduspuķu ziedu rindas, katrā strīpā ir 70 stādi. Novada pašvaldība apņēmusies dāmām palīdzēt ar viņu veidoto pilsētas apstādījumu apliešanu. “Sārtenes” iekoptas dobes pilsētā ir vairākās vietās, arī pie domes un tirgus laukuma.

Visu dārzā neiespiež
Dārzkopības pulciņa vadītājai rušināšanās dārzā un tā iekopšana ir sirdslieta un hobijs. M. Rolmanes piemājas dārzam ir divdesmit gadu, un katru sezonu tas bijis uzturēts nevainojamā kārtībā. “Galvenais ir neielaist,” dailes un sakoptības atslēgu atklāj saimniece. “Man ļoti patīk iziet dārzā, kad tas ir sakopts. Kad redzu, ka mājās vai pilsētas dobēs vajag parušināties, ņemu kaplīti un eju. Kāda jēga kaut ko stādīt, ja pēc tam to neapkopj?” Vadītājas dārzs ir ne tikai sakopts, bet arī mainīgs – ik pa laikam augi un to izkārtojums tiek mainīti. Arī šogad tur notikušas pārmaiņas, piemēram, nozāģētas un ar visām saknēm izraktas trīs lielas egles, top cits žogs. Stādiņi, kas paliek pāri pēc pārveides, tiek atvēlēti visas pilsētas izskaistināšanai.
Par savu piemājas dārzu M. Rolmane teic: “Man ziedi patīk, bet visus tur nespiežu.” Skatam atklājas begonijas, vasaras rododendri, čužiņas jeb klinšrozītes, samtenītes, gubtūja, ziemcietes – ko audzēt esot visērtāk. Ir arī rozes, prīmulas un rozā sūnene. Zvanveida ziediem ziedēs juka. Rudenī dārza saimniece tai nogriež noziedējušos kātus un ieziemo apsedzot. Dažādas citas puķes sapiķētas podiņos, ko iecerēts izkārtot uz palodzēm. Līdz ar krāšņumaugiem dārzā aug arī salāti, pupiņas, loki, dilles. Siltumnīcā gatavojas tomāti un paprika. “Ķīmijas es nesmidzinu, tas ir hobijs. Dažiem krūmiņiem cīnos ar kukaiņiem, ziedošos augus pabaroju ar līdzekli “Kristalons”.”
Daiļdārzniece teic, ka katru dienu dārzu nekopj, tomēr, kad metas dobē, tad kārtīgi. Vasarā plašajā dārzā daudz vietas ģimeniskām pasēdēšanām un kafijošanai, tomēr to visu M. Rolmane var tikai pēc labi padarīta darba. “Negribu dzert kafiju, kamēr dārzs nav noravēts,” viņa smejas.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skaistā dārzā kafija garšo labāk

Kategorijas