Zemeņu ražu koriģē maijvaboles

2015. gada 3. jūnijs 07:00

5360

Zemenes ar “Šalmīšu” logotipu tirgū gaidāmas pēc pāris nedēļām. Purmsātnieki Daira un Guntis Šalmi to audzēšanā ieliek daudz darba un līdzekļu, taču rezultātu tik un tā nosakot kāds “no augšas”.

15 gadu ilgajā zemeņu audzēšanas pieredzē šī būšot trešā reize, kad Šalmu ģimene negūs cerēto ražu. Pa pērnā rudens stādījumiem pašlaik šiverē un tos krietni apskādē maijvaboļu kāpuri. Guntis Šalms stāsta: jau pieraduši, ka zemeņu laukā skādi izdara gan salnas, gan stirnas un vaboles, bet “šogad ir bišķi par daudz”.

Izvēlas garšīgākās
Pagājušā gada rudenī iedēstījuši desmit tūkstošus zemeņu stādu, un Daira Šalma vedina salīdzināt, kādi izskatās veselie, kādi – sabojātie krūmi. Labajiem jau trīs četri ziedneši. Tādiem vajadzētu būt visiem, un tad būtu arī raža. Tagad lauks ir bezcerīgs un rudenī būs jāpārstāda.
Maijvaboļu uzlidojumi notiekot cikliski – ik pēc četriem gadiem, bet tik traģiski iepriekš neesot bijis. Nekādu pretlīdzekļu šai parādībai neesot. Šalmi norāda, ka apkārt nav ne koku, ne nesakoptu lauku vai grāvmalu, kas veicinātu vaboļu vairošanos. To lidojumu varot novērot vakaros. Kāpuri apgrauž saknes, un augi nokalst vai nīkuļo.
“Ir ieguldīts milzu darbs, un, kad redzi, ka nav rezultāta, tad ir vilšanās,” neslēpj Daira. Kāpuri ne visas šķirnes ēd ar vienādu apetīti. Vislabāk tiem garšojot ‘Honeja’ un ‘Polka’. Ja izēd nedaudz, tad Daira lauku “labo”, iestādot jaunus stādus.
Guntis atminas, ka zeme tīra no dzīvās radības bijusi kolhozu laikā, kad uz laukiem smidzināts amonjaks. Bet nu dzīvo būtņu uz tiem esot par daudz.

Iears baltās sinepes
Šalmi izmēģinājuši vairākus audzēšanas variantus un palikuši pie starprindu noklāšanas ar melno plēvi, kas kalpo trīs četrus gadus. Ar šādu paņēmienu, kas gan nav lēts, maz jāravē un ogas ir tīras. Ķimikālijas pret nezālēm viņi nekad nelietojot.
Šalmi stāsta, ka mēģinājuši stādīt paaugstinātās vagās uz polietilēna plēves, bet tad jāpļauj rindstarpas un iestādītajai šķirnei nav paticis augt uzbērumā. Guntis bilst, ka labs paņēmiens ir audzēšana uz salmiem, bet Daira norāda negatīvās puses – tie paliek mitri, ogas ātri pelē, aug vairāk nezāļu.
Nepieciešamo mitrumu nodrošina cauruļu sistēma un pilienveida laistīšana. Atklājuši labu bioloģisko mēslojumu, ko raudzē baktērijas un pievada kopā ar ūdeni. To saņemot, zemeņu ceri acīmredzami pieņēmušies spēkā.
Atsevišķa platība ierādīta jauno stādu izaudzēšanai no Holandē iepirktā materiāla. Tā sanākot lētāk. Pārdošanai gan Šalmi stādus neaudzē. Jaunajam stādījumam lauks jau sagatavots, apsējot to ar baltajām sinepēm. Tas esot dezinfekcijas līdzeklis un zaļmēslojums, ko iears zemē. Citkārt augu sekai un augsnes ielabošanai pirms zemenēm audzēta labība, eļļas rutki. Ražu no viena stādījuma vāc trīs gadus. Ogu lasīšanā tiek iesaistīti ģimenes locekļi, radi un draugi.
“Zemenes nav viegli audzēt,” atzīst Daira. Bērni Anete un Dāvis jau izgājuši savā dzīvē, bet ikdienā daudz palīdz superome – Gunta māte Aina Šalma.

Nodevību nepieņem
“Nevaru uz tirgu aizvest sliktu ogu, kas man pašai tā nepatīk,” saka Daira. Šalmi daudz strādājuši, lai būtu cienīti tirgus sabiedrībā un klienti viņus gaidītu. Anete savā dizaineres maģistra darbā izveidojusi vecāku saimniecībai zīmolu, cenu zīmes, vizītkartes un pat darba apģērbu. Iecerēts iepakojums – papīra kastītes, kurās zemenes būs jau iesvērtas, aiztaupot to pārbēršanu. Taču tas ir nākotnes pasākums, kam nepieciešamas investīcijas. Šogad iegādātas kastes ogu pārvadāšanai, kas no pārējām atšķiras gan ar balto krāsu, gan saimniecības logotipu – “Šalmīši”.
Klientūra galvenokārt ir Liepājas Pētertirgū un nu jau vairākus gadus arī Rīgā. Iecere braukt reizi nedēļā uz Āgenskalna tirgu šogad izrādījies “pāragrs sapnītis”. Bet Šalmi ir optimisti – tas piepildīsies. Pirktspēja pa šiem gadiem esot samazinājusies vismaz trīs reizes. Kādreiz dienā varējuši iztirgot 120 kastītes ar gandrīz pieciem kilogramiem ogu katrā. Pēdējos gados jau 40–45 kastes esot daudz.
Tirgū ievesto zemeņu esot “nenormāli daudz”, un pats trakākais – mazie audzētāji ar dažām dobēm, bet vajadzīgajiem dokumentiem, kuri savējām jauc klāt ievestās. “Tā ir lielākā nodevība pret pircēju, kāda vien var būt. Tāds bizness man nepatīk,” strikta ir Daira. Šāda rīcība met aizdomu ēnu arī uz godīgajiem. Daira lēš, ka Pētertirgū ienāk 10–12 pastāvīgie un zināmie tuvākās apkaimes zemeņu audzētāji, kas cits citu ciena un apmainās viedokļiem. “Šalmīšu” zemenes tirgū ātrāk par jūnija vidu neparādīšoties. Citugad pirmās ogas bijušas jau 25. maijā.

Pielieto “zaļos īkšķus”
Savu piemājas saimniecību Šalmi sākuši veidot pilnīgi tukšā laukā, klajumā. Tagad zemeņu stādījumi kopā aizņem 0,4 hektārus, zied augļu kociņi, un to vidū Šalmi ceļ “zemeņu namiņu”. Ģimenes māja pamazām tiekot būvēta jau no 2009. gada.
Daira un Guntis ir pedagogi Purmsātu speciālajā internātpamatskolā, un zemeņu audzēšana ir viņu darbs atvaļinājuma laikā, kas dod papildu ienākumus. Pamatdarba dēļ viņi neiziet uz visagrāko zemeņu audzēšanu, taču šī lauksaimniecības nozare varot ieņemt lielāku vietu, ja mainīsies pedagogu likmes un algas. “Ja poļi nāks iekšā un “sitīs” ar savām zemenēm, mums uz Īriju būs jābrauc sēnes lasīt,” ironizē Guntis.
Daira dārzkopību sauc par dzīves skolu un atklāj, ka vīrs lauku darbos ir gudrāks, viņa – tikai izpildītāja. Turklāt Guntis esot “piedzimis ar zaļajiem īkšķiem” un interesi par šīm lietām. Dairai uz dārzu ļoti griboties pavasarī, strādājot ar zemi, rodoties jaunas idejas arī skolas darbam.
Gunta loloti, dārzā ieauguši valriekstu kociņi, kuru augļi varētu būt jauns tirgus produkts. Sava īpašuma norobežošanai paši audzē egles un priedes. “Ja dari no sirds un arī izdodas, tad prieks ir divtik liels. Bet jāprot arī vilties un celties no jauna,” ar pārliecību saka Daira.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zemeņu ražu koriģē maijvaboles

Kategorijas