Kaķu audzēšana – dārgs hobijs

2015. gada 5. jūnijs 07:00

2522

Piecas lielas un trīs mazie, šķirnes kaķu skaitu dzīvoklī nosauc zobārste Inga Metene. Otra daļa dižciltīgo mīt citviet. Ja te būtu divi Selkirkas runči, sanāktu lielas ziepes, bet, dzīvojot atsevišķi, “to” nevar izdarīt. Scotish straight, Selkirk rex shorthair, Selkirk rex longhair, Highland fold – nespeciālistam mēle mežģās, bet audzētavas “Fantasyland” mājaslapā liecina: ciltslietām tiek pieiets ar atbildības izjūtu. Latvijā ir tikai divas selkirku audzētavas, abas atrodas Liepājā.

Par spīti mammai
Kā radusies šī aizraušanās? Inga smej, ka atbilde varētu saniknot mammu, bet “viss dzīvē nāk atpakaļ”. Bērnībā meitenei strikti aizliegts turēt mājās dzīvnieciņus. “Tagad ir tik kaķu, cik gribas! Mācoties Medicīnas institūtā, pirmo – bezšķirnes – kaķi Rīgas autoostā nopirku par desmit rubļiem. Mājās tēva mīlule nodzīvoja piecpadsmit gadus. Kad tēvs aizgāja Mūžībā, mammai uzdāvināju ‘britiņu’ Ansīti. Ar manu piepalīdzēšanu viņai vēl ir skotu straits kastrāts Felipe.”
Kāpēc audzētava? Nav variantu – ja ir kaķene ar ciltsrakstiem, ko rāda izstādēs un grasās pārot, viss ir jānoformē klubā. “Fantasyland” reģistrēta WCF sistēmā, kuras centrs ir Vācijā. Jāiziet arī labturības kurss, audzētava skaitās oficiāla, kad ir dokumenti, ko PVD var pārbaudīt.
Vienīgās skotu straita pārstāves vārds ir Anesa’s Grieta, mājas mīļvārdiņš – Gicītis. “Kaķenīti 2007. gadā pirkām mīlulītes lomai, bet pietika vienreiz aiziet uz izstādi, un mute palika vaļā. Bet, kad fotogrāfijā ieraudzīju Cāli, kuras mamma ievesta no Amerikas, man cena bija vienaldzīga. No Cāļa man ir trīs pasaules čempioni,” ar spalvaino kompāniju iepazīstina Inga.

Valda stingra hierarhija
Dalīt pajumti ar četrkājainajiem nav apgrūtinoši, ja kopš pirmā ņaudiena ieaudzina labas manieres. Voljeriņā mazie tiek iestūķēti pa dienu, tur ir visa viņu iedzīve, un tikai tie, kas iemācījušies iet uz tualeti, drīkst pārvietoties pa dzīvokli.
Dzīvnieciņi uzturas tikai iekštelpās, taču jārūpējas, lai nebūtu blusu: atblusošanas zāles nav lētas. Mīluļu spalvas savāc ar speciālu rullīti un slapju roku. Ķemmēt kaķus nav īpašas vajadzības, vīrs dažreiz Cāli ar roku pasukā. Izstādēs cilvēki brīnās, kāpēc tādi saņurcīti, bet selkirku būtība ir tieši lokās. Ja jūs ilgviļņus ik dienu ķemmētu ar smalko ķemmīti, būtu Andžela Deivisa, salīdzina Inga. Dzīvesbiedrs, kuram ir bronhiālā astma, ar sievas hobiju vienkārši sadzīvo. Daļēji arī tāpēc ‘skoti’ tiek izmitināti citā mājā.
Meita Zane savulaik atbalstījusi mammas aktivitātes, arī tagad pabaro četrkājaino saimi, kad vecāki aizbrauc atvaļinājumā. Par savas ģimenes locekli Zane izvēlējusies suni – bokseri.
Tikmēr viesistabu pārbaudīt ierodas Cāļa meita Ļekata, kam pēc papīriem smalks vārds – Kortneja. Saimniece skaidro, ka barā valda hierarhija – nesterilizētās un kaķenes ar bērniem ieņem galveno lomu. “Ļekata ir šefs. Mierīgs šefs, salīdzinot ar iepriekšējo – Gici, kura garāmejot varēja kādam sadot ģīmī. Ļekatiņa jau no desmit nedēļu vecuma pieradināta braukt uz izstādēm, un daļa no audzētavas balvām ir viņas. Ja nakšņoju viesnīcā kopā ar citiem izstādes kaķiem, pasaules čempione izstiepjas gultā pa perimetru, pārējiem jādzīvo pa grīdu. Arī izstādēs būrī viņa grib sēdēt viena.”

Darbs nosedz vaļasprieku
“Kaķu audzēšana ir dārgs hobijs, ko uztur mans pamatdarbs: ja sarēķinot ienākumus un izdevumus, iziet pa nullēm, ir ideāls variants. Plusi sanāk, ja visu metienu pārdod par maksimālo cenu,” priekšstatu par lielo peļņu kliedē kaķu “mamma”. “Neizlaižu no mājas slimus kaķus, turu līgumā doto vārdu: kaķu pasaule ir maza, uzķers momentā un neviens vairs nepirks.” Par pirmo šķirnes kaķeni Serafimu Inga samaksājusi 1000 eiro, plus biļetes uz Vāciju un atpakaļ. Raksturā neatkarīgā Sema izstādēm turas pretī ar zobiem un nagiem, pēc principa “lieciet man mieru”. Sapārot izdevies tikai reizi, tāpat vien mājās dzīvo, bet kaķi ēd augstvērtīgos “Applaws” konservus. Kāda tur peļņa!
I. Metene nebalstās uz vienkāršu kaķu sapārošanu, tiecas tuvāk ideālam, kas prasot nervu šūnas un sirmus matus. Pārņemot piktums, sludinājumu portālā redzot, ka sola atdot saštancētus pusotru mēnesi vecus kaķēnus bez papīriem. “Lūk, tur ir peļņa! Pēc likuma burta un cienot kaķenes veselību, nedrīkst pārot biežāk kā reizi gadā. Ja kaķenīte negrib, tad jāgaida, kad to parādīs – aste būs uz sāniem un pakaļkājas mīdīsies. Pūkai bija tik griezīga balstiņa, ka tikai aiz trīs durvīm varējām gulēt.”

Nevar peļņu skaitīt
Rūpju lokā ir arī fotosesijas un kaķu nogādāšana pie jaunajiem saimniekiem. “Pusplikais bērns ar lielām ausīm jūlijā lidos uz audzētavu Somijā. Cena ārzemēs un Latvijā atšķiras. Lietuvā pieņemts, ka vaislas darbam neparedzētos kaķus audzētājs pats izkastrē – lai pircēju nekārdinātu naudas atgūšanai. Pēc parakstītā līguma puikas rižikus, kuri neaizies uz audzētavu, es drīkstu pārdot tikai kā kastrātus. Ciltsrakstiem pamatu dod kaķēnu atsavināšanas līgums, tāpat klubā tiek reģistrēts pārošanas līgums, tikpat svarīgs kā cilvēkiem laulību līgums un paredz gan tiesības, gan pienākumus. Pēc sapārošanas nevar tūlīt skaitīt naudu: kaķēni nerodas kā sēnes pēc lietus. 63 dienas kaķenei lēkā riņķī, bet, tuvojoties dzemdībām, ik pēc piecām minūtēm lūr zem astes, vai jau nesākas. Ja spiež stundas četras un nekas nenotiek, zvanu Dzintaram. Pērn pazaudējām kaķeni ar visiem nedzimušajiem – divas dienas pirms dzemdībām noasiņoja. Nākas arī lāpstu ņemt rokās, mums ir savi brāļu kapi dārzā.”
Piedzimušie tiek pārbaudīti, vai nav vilka rīkle vai šķeltne, svērti. Pirmo nedēļu kaste ar zīdaiņiem atrodas blakus Ingas gultai – pie pirmā pīkstiena roka kastē. Jauna kaķu mamma var nejauši uzgulties virsū.
Dažs rādot ar pirkstu pie galvas, jo viņa aizsūtījusi savu kaķu ģenētiskās analīzes uz laboratoriju Austrālijā. Lielākajai daļai noteikta asins grupa, jo nesaderība draud ar iespēju dzemdībās zaudēt visu metienu.
“Ja lido ar pārsēšanos, nakšņošanu, Frankfurtes lidostā sagaida vetārsts un dzīvnieku psihologs – vai labi jūtas un vai nākamajā dienā var turpināt ceļu. Kādu kaķēnu no Lietuvas vajadzēja transportēt uz Kuveitu. Ar vieglo auto viņu no Mažeiķiem aizveda līdz Kauņai un no naktsmītnes ik pa laikam audzētājai nosūtīja video – kaķēns ir paēdis, padzēris, tualeti apmeklējis,” citu audzētāju piedzīvoto zina I. Metene.
Kad savu kaķēnu sūtījusi uz Parīzi, būrītis no visām pusēm aplīmēts ar pavaddokumentiem, individuāli ar vieglo mašīnu aizvests līdz lidmašīnai. Francijā kaķēnu sagaidījuši speciālisti.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kaķu audzēšana – dārgs hobijs

Kategorijas