"Katrs cīsiņš grib būt desa"

2015. gada 8. jūnijs 07:00

1651

Ne viens vien portāla “Rekurzeme.lv” lietotājs paudis izbrīnu par dažu rucavnieku paradumu interneta komentāros regulāri ķengāt savējos. Imantam Pričinam, kurš sevi sauc par Rucavas patriotu, rūp ne tikai tas. Šķiet, ka zvejnieka, lauksaimnieka un bijušā kultūras darbinieka vērojumi ataino arī valstī notiekošo.

Trūkst kontakta
“Skatoties no malas, liekas, ka daudz ko var darīt vienkāršāk. Viss datorizēts, neprotam vairs komunicēt. Novadu vadīt ar īsziņām un e-pastiem, nu piedodiet! Kur paliek mūsu ievēlētās pašvaldības kontakts ar vietējiem iedzīvotājiem? Savelk iekšā svešos, un mēs uz domi ejam kā uz kremli: cilvēkam, kurš tur retāk apgrozās, jāņem līdzi pase. Vienmēr esmu bijis Rucavas patriots, un, ja novadā, pagastā neiet, kā nākas, tad kaut kas nav riktīgi!” ar sasāpējušo sāk I. Pričins.
Imants pats savā dzīvē daudz ko paliekošu darījis, piemēram, estrādi būvējis, bet ir, viņaprāt, tādi, kas vairāk postījuši. “Profesionāli likvidatori, izmanīgie juku laiku izmantotāji. Ja tas vēl būtu aizgājis augļos, attīstīts, bet saraustais aizgājis nebūtībā. Palicis čuš, jo māk sagrābt, ne saimniekot,” vīra piktums samilzis nepajokam. Ilustrācijai tiek minēts “Rucavas meistars”: “Kaut kā tur trūka, jo savāca svarīgākos īpašumus, piemēram, pēdējos padomju gados būvēto graudu kalti. Tagad tur ir gruvešu kaudze un Rucavas zemniekam graudi jāved uz 35 kilometrus attālajiem Otaņķiem.”
Spilgts labas saimniekošanas piemērs esot uzņēmums “G.M. Koks”: “Pirms daudziem gadiem divi jauni puikas paņēma kredītu, nopirka zāģi un sāka biznesu. Tagad viņiem ir gateris, koku vedējs, cita tehnika. Lai gan daudziem skauž, ka viņi ir vieni no turīgākajiem novadā, zinu, kā tas nācis.”

Zaudē cilvēcību
“Baidos, ka retajam latvietim ir biznesmeņa gēns,” nopūšas sarunas biedrs. Sievu viņš atvedis no Papes. Aktīvās, apsviedīgās Aleksandras mamma ir latviete, bet tētis – krievs, iespējams, tāpēc dzīvesbiedrei esot pavisam cits piegājiens dzīvei. “Ģimenē visu darām paši gan siltumnīcā, gan pie lopiem. Ja būtu jāmaksā alga citiem, nevarētu pastāvēt. Aleksandra sāka ceturtdienās tirgoties Rucavas centrā, viņai pievienojās pārējie, kas kaut ko dara un realizē. Izdevīgi, jo ceturtdienās Nidas un Papes ciema vecos ļaudis ar domes transportu ved uz centru iepirkties un lietas kārtot. Vajadzēja tirdziņu Sikšņos arī, un ir.”
Imants, pēc horoskopa Zivis, esot peldējis gan kultūras, gan lauksaimniecības un zvejniecības ūdeņos. Bet arī cilvēki, kuri stabili turas pie vienas lietas, sakot, ka kaut kas Rucavā nav labi. “Sāp man tā novada un pagasta dzīve: pārāk ejam pēc likuma pantiem. Bet vai tie likumi mūsu valstī ir kārtībā? Centies nepārkāpt likumu, bet vispirms esi cilvēcīgs!” Teikt konkrētāk būšot dikti skarbi.
Rucavniekam kremt, ka priekšstāvji ļaudīs neieklausās: “Vajadzēja pieņemt Attīstības nodaļas vadītāju, bet deviņi cilvēki nevarēja vienoties. Lasot avīzē, kā balsojuši, smiekli nāk. Atturas, atturas, nu ko tu tur vispār ej, noliec savu mandātu un tad atturies! Aiziet deputātos, lai ģimeņu karus risinātu? Izkarojieties mājās, nevis ķengājaties publiski! Latvietis latvietim – labākais ēdiens.”
Kuri ir indīgo komentāru autori, Imants neiedziļinās: neesot jēgas. Pat nenosaucot vārdā, lasītāji zinot, par ko ir runa. “Manam radiniekam, arī rucavniekam, bija jauks teiciens: katrs cīsiņš grib būt desa. Nu tiec tu par pagasta, novada veci, it kā liels esi, bet pēc brīža vairs nebūsi. Kā iesi blakus tam, kam esi kodis?”

Negrib attīstību
Neveiksmes Rucavā I. Pričins mēģina skaidrot ar neizveicību un neprasmi savstarpēji piekāpties. “Nesaprotu, kā deviņiem latviešiem var būt opozīcija. Ja būtu vācieši, turki vai citi, būtu skaidrs. Rucavas, Dunikas teritorijā daudzi saradojušies, manā paaudzē un pirms rucavnieki ņēma Dunikas meitas. Ballēs jaunībā visi draudzīgi bijām, domāju, ideāls variants – saiesim kopā, nekādu kašķu nebūs. A te – vienā no mazajiem Latvijas novadiem – nevar vienoties. Gribēja Dunikā būvēt vēja ģeneratoru. Kaimiņš taisa škandālu. Esot kaitīgi, bet Latvijas iedzīvotāju blīvuma kartē zonējums Rucavā un Dunikā parādās balts. Kur tad lai būvē? Rīgā pie Pēterbaznīcas? Tik ilgi tiesājās un karoja, kamēr beidzās termiņi, un viss,” sarūgtināts ir I. Pričins, jo uzskata, ka katrs novadā bīdītais pasākums ir jāizsijā un jāatbalsta, nevis jāatstāj nākamajai paaudzei.
“Tā mēs atpaliekam, ejam pa solim atpakaļ. Grasījās būvēt Papes ostu, domāju – super, Papē dzīve kūsās. Izčūkstēja. Kāpēc vajadzēja domes daļu pārdot privātīpašniekam? Cik ilgi padzīvojušais vīrs vilks, kas būs tālāk? Nidas ciemā ir Māra Stankēviča piestātne, taču viņš laukos nedzīvos. Īstie Rucavas komerciālie zvejnieki esam mēs – “Rucavas segliņi”. Ja nav ne mola, ne ostas, nevaram zvejot. Piecas līdz septiņas balles vējā netiekam jūrā.”
Žēloties vien Imants negrib, viņš, piemēram, priecājas par bērnudārzā atvērto jauno grupiņu. Šajos laikos, kad sarūk dzimstība, tas esot burvīgi. Rucavā netrūkstot arī draudzīgu ģimeņu, kas visu dara kopā un nemeklē skaidrošanos.
“Nesaku, ka ievēlētie cilvēki ir slikti, jebkurš ir labs atsevišķi. Bet ko viņi nevar sadalīt? Kāpēc jābūt četri pret pieci un ne citādi? Neesmu opozicionāru pusē, esmu Rucavas pusē, gribu, lai dzīve te iet uz priekšu. Mazam novadam projektu nauda jāņem tūlīt, negaidot. Kad jūrā noķeru lasi, piedāvāju to drauģelim. Šodien nē, rīt gribēšu, viņš atbild. Bet nākamajā dienā ir vējš un es jūrā netieku.”
Savulaik Imants bijis šoferis pagasta padomes priekšsēdētājam Jānim Veitam, kurš uz Rīgu braucis bieži. “Skaists smaids neko neglābs. Ir jākustas! Zemes mums daudz, cilvēku maz, varbūt gribam, lai nāk ķīnieši? Vajadzētu saukt atpakaļ izglītotos rucavnieku bērnus, kas dzīvo pilsētu jumta istabiņās. Darīt te ir, ko, tikai darīšana jāpiemeklē!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

"Katrs cīsiņš grib būt desa"

Kategorijas